Kultras Rondo

Gribu katru dienu darīt lietas, kas dara laimīgu un kas uztur formā gan fiziskajā, gan čella formā – tā Kristaps Bergs. Čellists Kristaps Bergs nominēts „Lielajai mūzikas balvai 2023” par izcilu interpretāciju, atskaņojot Vitolda Lutoslavska  Čellkoncertu kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģenti Kristīnu Posku.  Kristaps nāk no muziķu ģimenes, kā solists debitēja 2005.gadā Rīgā, Lielajā ģildē ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Andri Nelsonu pie diriģenta pults. Pierādot savas čella spēles virtuozās prasmes, kā solists un kamermūziķis viņš muzicējis pasaulē prestižākajās koncertzālēs. Kopš 2016.gada septembra Kristaps Bergs veic čellu grupas koncertmeistara pienākumus Briseles Filharmonijas orķestrī. Ar Kristapu Bergu sazinājāmies zoom platformā:

Amerikas Kinoakadēmijas jeb „Oskara” balvu ceremonijā paziņoti uzvarētāji. Kultūras rondo studijā pārrunājam kino profesionāļu redzējumu par ”labākā” titula ieguvējiem un skatu no Latvijas kino kritiķēm – Kristīnes Simsones un Dartas Ceriņas. 96. Amerikas Savienoto Valstu Kinoakadēmijas jeb "Oskara" balvas pasniegšanas ceremonijā triumfējusi biogrāfiskā drāma "Openheimers" ("Oppenheimer"), iegūstot septiņas balvas, tai skaitā "Oskaru" kategorijā labākā filma, labākais aktieris – Kilians Mērfijs un labākais režisors – Kristofers Nolans. Filma vēsta par amerikāņu kodolfiziķi un nereti par "atombumbas tēvu" dēvēto Robertu Openheimeru. Nolans filmas scenāriju ir balstījis autora Kaja Bērda un vēsturnieka Mārtina Šervina sarakstītajā grāmatā "Amerikāņu Prometejs", kas saņēmusi Pulicera balvu. Kinodarbs, kurš varēja dižoties ar 13 nominācijām, tika arī pie balvas par labāko otrā plāna lomu, kuru atveidoja Roberts Daunijs jaunākais, novērtējums gūts arī par filmas montāžu, operatora darbu un oriģinālo mūziku. Fil

„Lielās mūzikas balvas 2023” ceremonijas gaidās šodien noslēdzam ierakstu sēriju, izceļot mūziķus, kuri nominēti par individuālu izpildījumu: par izcilu interpretāciju vai izcilu sniegumu gada garumā. Altiste Ilze Kļava balvai nominēta par izcilu Pētera Vaska Altkoncerta interpretāciju pērn 15. aprīlī koncertzālē “Cēsis” kopā ar Tallinas kamerorķestri un diriģentu Juhu Kangasu. Ilze Kļava jau vairāk nekā 20 gadu dzīvo un strādā Norvēģijā, kur ir Bergenas Filharmoniskā orķestra altu grupas koncertmeistare. Taču viņa ir biežs viesis arī Latvijā, kur uzstājas gan kā soliste, gan klavieru kvarteta „RIX” sastāvā. Kā saka pati māksliniece, ceļš mūzikā viņai ielikts jau šūpulī: viņas mamma ir altiste Benita Strautmane, tēvs – džeza pianists Juris Kļava, vecākais brālis – diriģents Sigvards Kļava. To, ka tieši alts būs viņas mūzikas instruments, Ilze Kļava zinājusi jau kopš bērnības.

Nacionālā līmeņa teātra skola un dejas mākslas centrs; jauns studentu teātris un starptautisks studentu kino festivāls - Latvijas Kultūras akadēmijas rektora amata kandidāts kinorežisors, profesors, šobrīd LKA prorektors Dāvis Sīmanis atklāj savas idejas un stāsta par TabFab kvartāla attīstību, atbildot uz Kultūras rondo jautājumiem. Rektora vēlēšanas gaidāmas aprīļa vidū, tāpēc šobrīd Dāvis Sīmanis tiekas gan ar pasniedzējiem, gan studentiem, lai skaidrotu savu redzējumu par akadēmijas nākotni, vienoto telpu Tabakas fabrikā un arī filozofiskā līmenī. Ar viņa stratēģiju var iepazīties LKA mājas lapā.

Divas ekstrēmas profesijas – būt mūziķei un mammai… Par izcilu sniegumu gada garumā Lielajai mūzikas balvai nominēta klavesīniste Ieva Saliete. Ieva ir brīvmāksliniece – dzīvo Latvijā, sadarbojas ar orķestri "Sinfonietta Riga" baroka projektos, piedalās solo un kamermūzikas projektos Vācijā un Šveicē, ir Bernes senās mūzikas orķestra "Les Pasions de I’Ame" klavesīniste. Ir arī pasniedzēja Jāzepa Vītola Latvijas valsts mūzikas akadēmijā.

Rīgas cirka arēna ir gatava atklāšanai – ko tas nozīmē apmeklētājiem un profesionāļiem? Kas paredzēts arēnas starptautiskajā atklāšanas programmā? Kultūras rondo pārrunājam ar Rīgas cirka valdes locekli Māru Pāvulu un projektu vadītāju Elvīru Avotu. Taps arī vēsturisko Rīgas cirka plakātu izstāde "Jautrības metamorfozes" un atvēršanas svētki būs grāmatai "Rīgas cirks. Ieskaņa. 1888-1957". Rīgas cirka arēnas atklāšana notiks martā un aprīlī. Programmā būs ne vien plašai publikai pieejamas izrādes, bet arī dažādi notikumi pasaules cirka un citu nozaru profesionāļiem. Plašāk ar programmu var iepazīties Rīgas cirka mājaslapā.

Gaidot „Lielās mūzikas balvas 2023” ceremoniju, ierakstu sērijā izceļam mūziķus, kuri nominēti par individuālu izpildījumu: par izcilu interpretāciju vai izcilu sniegumu gada garumā. Pirms pieciem gadiem saksofonists Aigars Raumanis saņēma Lielo mūzikas balvu kā „Gada jaunais mākslinieks”. Šogad viņš nominēts par izcilu sniegumu gada garumā. Un pagājušais gads Aigaram Raumanim ir bijis patiesi iespaidīgs – 68 koncerti, 14 jaundarbu pirmatskaņojumi, sadarbības un ieraksti. Līdzās tam mākslinieks mācās arī doktorantūrā, no mūzikas prātu atslēdz jogā un garās pastaigās, un ir pārliecinājies – jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt.

Par Nacionāla teātra aktieru un režisora atkal tikšanos izrādē "Heda Gablere. Atgriešanās" Kultūras rondo saruna ar režisoru Edmundu Freibergu un aktrisi Madaru Zviedri. 6. martā Nacionālajā teātrī bija pirmizrāde iestudējumam "Heda Gablere. Atgriešanās". Stāsts par sievieti, ko audzinājis tēvs, un vīrieti, kas audzis rūpīgā sieviešu uzraudzībā. Viņu laulība noslēgta pavisam nesen, bet visiem ir skaidrs, ka tā nebūs laimīga savienība. Visiem, izņemot jauno vīru, zinātnieku Jergenu Tesmani. Heda mīlestībai piešķir pašu svarīgāko lomu dzīvē, bet dzīve nepakļaujas viņas ideāliem, tāpēc sarežģītās jūtas pret pavisam citu vīrieti kļūst postošas. Svarīgs vārds ir 'atgriešanās', jo ar šo iestudējumu daudzi labi aktieri atgriežas uz Nacionālā teātra skatuves, - Madara Zviedre, Jēkabs Reinis, Ģirts Liuziniks un Ivars Puga. Arī Edmunds Freibergs kā režisors atgriežas ar šo izrādi. Izrādes radošā komanda: režisors Edmunds Freibergs scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, video mākslinieks Tom

Gaidot „Lielās mūzikas balvas 2023” ceremoniju, sākam ierakstu sēriju, izceļot mūziķus, kuri nominēti par individuālu izpildījumu: par izcilu interpretāciju vai izcilu sniegumu gada garumā. Dziedātāja Inna Kločko Lielās mūzikas balvai izvirzīta par izcilu interpretāciju titullomā Leoša Janāčeka operā „Jenūfa” Latvijas Nacionālajā operā (kopā ar Latvijas Nacionālās operas kori, orķestri un diriģentu Mārtiņu Ozoliņu). Inna Kločko Kultūras rondo uzsver, ka dzīvē ir introverts cilvēks, bet uz skatuves var izdzīvot jebkuru raksturu. Dziedātāja dzimusi Sibīrijā, 2015.gadā absolvējusi Krievijas Teātra mākslas universitātes muzikālā teātra nodaļu. Bijusi Staņislavska un Ņemiroviča – Dančenko Maskavas Akadēmiskā muzikālā teātra soliste. 2020.gadā saņēmusi Latvijas Nacionālās operas piedāvājumu interpretēt Lizas lomu Pētera Čaikovska operā „Pīķa dāma”, bet 2023.gadā viņa spoži atveidoja Jenūfas lomu. Dziedātāja Latvijā dzīvo jau četrus gadus.

Mierpilnas ir to cilvēku sejas, ko māksliniece Baiba Rībere izšuvusi uz medicīniskās marles savā pirmajā personālizstādē. Tādas viņa tās ieraudzījusi savā darbavietā – Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejā. Jā, šīs sejas uz auduma pārceļojušas no muzeja eksponātu traukos ieraudzītajiem vaibstiem, ar mākslinieciskiem līdzekļiem atgādinot, ka aiz katra anonīmā eksponāta ir cilvēks. Baibas Rīberes izstāde „Mierpilns” ir viens no piemēriem, kā muzejs mērķtiecīgi savieno mākslu un medicīnas vēsturi, lai pirmā viesošanās muzeja apmeklētājiem nebūtu pēdējā. Anatomijas muzeja ekspozīcijā viens no pamatprincipiem ir sadarbība. Un māksla te ienāk bieži, palīdzot noņemt stigmu, ka šeit ir tikai formalīnā peldoši orgāni, kas domāti vien medicīnas profesionāļu apskatei. Māksla un medicīnas vēsture gluži burtiski satiekas arī Baibas Rīberes personālizstādē, jo viņa ir gan izšuvēja, gan strādā Anatomijas muzeja Informācijas centrā. Kā māksliniecei viņai šī ir pirmā satikšanās ar plašāku publiku. Izstādes centrā i

Iznāk teātra zinātnieka Gunāra Bībera “Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu”. Kultūras rondo studijā lekciju saturu aktualizējam kopā ar redaktors Raimondu Briedi un režisoru Elmāru Seņkovu. Gunāra Bībera "Astoņas lekcijas" ir daļa no viņa lasītā kursa "Drāmas teorija" aktieru specialitātes studentiem Latvijas Kultūras akadēmijā 2000. gada rudens semestrī, kad tās tika ierakstītas magnetofona kasetē nenoskārstai vajadzībai. 2020.–2021. gadā lekcijas tika atšifrētas un izveidots manuskripts, kas ietver lekcijas par drāmas kompozīcijas pamatelementiem, traģēdiju, komēdiju, drāmu, to specifiku un žanriem, kā arī divas ievadlekcijas par Henriku Ibsenu un Bertoltu Brehtu – diviem dramatiķiem, kuriem Bībers pievērsis īpašu uzmanību. Lekcijas ir studiju kursa daļa un vienlaikus – ieskats būtiskos jautājumos drāmas teorijā un vēsturē. Lekciju teksts ir rediģēts, atsakoties no vārdu atkārtojumiem, liekvārdiņiem, pauzēm, tomēr nav mēģināts to pārvērst literāri gludā tekstā. Iespējams, k

No 5. marta līdz 2025. gada 1. februārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā norisināsies izstāde “Ķermeņa dzeja. Aisedora Dunkane, Raimonds Dunkans un plastiskās dejas tradīcija Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados”. Saruna ar Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāju Natāliju Jevsejevu un dejas vēsturnieci Valdu Vidzemnieci. Amerikāņu dejotāja un horeogrāfe Andžela Aisedora Dunkane (Angela Isadora Duncan, 1877–1927) tiek uzskatīta par spilgtāko modernās dejas pionieri. Viņu atbalstīja brālis – dejotājs un mākslinieks Raimonds Dunkans (Raymond Duncan, 1874–1966), kuram plastiskā deja kļuva par daļu no dzīves filozofijas. Abus iedvesmoja antīkās Grieķijas māksla un kultūra, kas izpaudās gan deju uzvedumos, gan tērpos – hitonos un togās, ko viņi valkāja: Aisedora – uz skatuves, bet Raimonds – arī ikdienas dzīvē. Aisedora Dunkane atteicās no tradicionālajām dejas formām, meklējot jaunu saturu un pamatojumu dejas mākslai. Pretstatā klasiskā baleta dejotājām šī jaunā deju stila izpildītājas uzs

Iespaidi un komentāri pēc izrādes „Šķelšanās. Sarunas”, kurā Čehova teātris un pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” meklējis jaunu, sociāli aktuālu skatuviskās izpausmes formātu. Kad pirms diviem gadiem sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, daudzi no mums pirmoreiz saskārās ar to baiso apjausmu, ka mēs un mūsu bērni savas dzīves laikā var piedzīvot karu. Krievu karavīru zvērības un Kremļa imperiālistiskās ambīcijas Ukrainā saasināja etnisko spriedzi arī Latvijā: mēs daudz skaidrāk ieraudzījām, cik dažādās informācijas telpās un izpratnē par valsti un valodu dzīvo dažādi Latvijas iedzīvotāji. Kas šādā situācijā labāks – patīkams naids vai nepatīkama saruna? Ar tādu jautājumu pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica” pērn sāka veidot dokumentālu seriālu „Šķelšanās”, ko 4. marta vakarā papildināja – pagaidām tikai viena – neparasta dokumentāla teātra izrāde, kur uz skatuves ar personiskiem stāstiem satikās pētnieciskie žurnālisti un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieri. Kritiķe D

Īss ieskats, kā veidojās Mākslas muzeja „Rīgas birža” vācu romantisma kolekcija. Kā arī jauna iespēja atklāt „Suzani. Kādas izšuvējas stāstu” no Uzbekistānas. Stāsta muzeja „Rīgas birža” vadītāja Daiga Upeniece. No 9. marta līdz 5. maijam Mākslas muzejs „Rīgas birža” aicina apmeklēt izstādi “Suzani. Vienas izšuvējas stāsts”. Izšūšana ir viens no sarežģītākajiem tradicionālās mākslas veidiem Uzbekistānā. Vēsturiski izšuvumi bija neatņemama sievietes pūra sastāvdaļa un bieži tika izmantoti mājas interjeros. Mūsdienās tie kļuvuši arī par svarīgiem dizaina un modes elementiem. Suzani ir dekoratīva sienas tekstilija, kas parasti darināta no kokvilnas vai zīda auduma un izšūta ar zīda pavedieniem. Termins cēlies no persiešu vārda “suzan”, kas nozīmē “adata”. Dažādos Uzbekistānas apgabalos ir vairāki izšūšanas stili ar atšķirīgiem ornamentiem un darināšanas tehnikām. Īpaši izceļas Taškentas skola, ko pārstāv divi galvenie centri – Taškenta un Pskenta. Līdz 20. gadsimta 80. gadiem Taškentas izšūto sienas tekstilij

Par Liepājas Starptautisko zvaigžņu festivālu studijā pārrunāsim ar Liepājas Simfoniska orķestra galveno diriģentu Gunti Kuzmu un jauno vijolnieci Luetu Žagari. No 9. līdz 23. martam koncertzālē "Lielais dzintars" norisināsies 32. Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls ar izcilu pašmāju mākslinieku un arī starptautisku zvaigžņu uzstāšanos, informēja festivāla rīkotāji.  Šogad festivāla dalībnieku vidū klausītāji redzēs kanādiešu pianistu Luī Lortī, vācu vijolnieci Katrīnu ten Hāgenu un franču obojisti Selīni Muanē, somu diriģentu Juhu Kangasu, Valsts akadēmisko kori "Latvija" un starptautiski atzītus operdziedātājus, pianisti Aurēliju Šimkus, džeza mūziķi Džonu Ruoko un citus skatuves māksliniekus. Šī gada Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla programmā iekļauti pieci koncerti – klausītājiem būs iespēja dzirdēt Friderika Šopēna, Volfganga Amadeja Mocarta un Pētera Vaska radītu simfonisko mūziku. Koncertzāles "Lielais dzintars" Dzintara Jurgelaiša kamerzālē gaidāms kamerdžeza un arī klaviermūzikas

Latgales vēstniecībā „Gors” Rēzeknē sestdien, 2. martā, izskanēja nu jau 16. Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” pasniegšanas ceremonija. Saimniekus atradušas 11 māla statuetes, kas sevī iemieso Jāņa Klīdzēja darba „Cilvēka bērns” personāžu – puisēnu Boņuku. Tāpat pasniegta arī skatītāju simpātiju balva „Žyks”. Balvas par īpaši atzīmējamu veikumu latgaliešu kultūrtelpā aizvadītajā gadā saņēma gan Latvijas Radio Latgales studijā tapušais kriminālromāna “Bruoli” radioiestudējums latgaliski, gan galda spēles Čipierksneitis izstrādātāji, pirmā komiksa bērniem „Sunāns Breiveibā” autori, kā arī citi darbi un to autori. Vairāk nekā divu stundu garo pasniegšanas ceremoniju vadīja veseli četri vadītāji brāļi Kozlovski – Oskars, Juris, Jānis un Mārtiņš jeb Kozmens –, kas „Gora” skatuvi piepildīja ar humoru un improvizētiem skečiem.  

“Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” - filma par režisoru un operatoru Juri Podnieku, kas balstīta uz viņa rakstītām dienasgrāmatām, foto un kino fragmentiem un intervijām, ļauj iespēju atkal satikties ar režisoru. Par filmas tapšanu un atziņām, strādājot ar dienasgrāmatu ierakstiem, Kultūras rondo saruna ar režisorēm Antru Cilinsku un Annu Viduleju.     "Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks" ar klātesošu Podnieku caur intervijām, vēl neredzētiem dienasgrāmatu ierakstiem, foto un kino fragmentiem skatītājam būs iespēja ieskatīties radošas personības izaugsmes līkločos un būt klāt ne tik senās mūsu vēstures svarīgos pagriezienu brīžos. "Podnieks, kā viens no izcilākajiem latviešu dokumentālā kino saimes pārstāvjiem, tieši un skaidri spēja runāt par laiku, sabiedrību, indivīdu un nāciju. Viņš meklēja atbildes uz sarežģītiem jautājumiem tautas vēsturē un mudināja uz pašapziņas celšanu, meklējot ceļus savas tautas saprātīgākai pastāvēšanai nākotnē," teikts filmas aprakstā.

2024. gada pavasara sezonu Rotko muzejā atklās ar četrām Latvijas mākslinieku izstādēm, kas veltītas kara, eksistences un vērtību tēmai. Pavasara sezonas ietvaros būs skatāmas divu mākslinieku personālizstādes – Latvijas laikmetīgās glezniecības vienas no spilgtākajām māksliniecēm Frančeskas Kirkes “Bastions” un fotogrāfa un gleznotāja Romāna Korovina “Nomirsim kopā”. Tāpat jaunā pavasara sezona iezīmēsies ar sešu Latvijas mākslinieku kopprojektu – “ROTHKO. Made in Latvia”, pēc Dailes teātra izrādes “ROTKHO” motīviem, kā arī ar Latgales reģiona mākslinieku ikgadējo konkursa izstādi, šajā reizē ar nosaukumu “Lielgabalu klusumā”. Ziemas sezona Rotko muzejā slēgta. Tās vietā muzeja izstāžu zāles abos stāvos jau piepildās ar pavasara vēsmām. Te viss pilnā gatavībā, lai durvis vērtu jau jaunās -pavasara sezonas izstādes. „Tad, kad pavasaris ir sirdīs, tad šis sirds plaukums parādās izstāžu projektos, jebkura kolēģa veiktajā darbā, kas šeit ir ieguldīts divu nedēļu garumā, sagatavojot jaunās izstādes.” Tiesa, š

Visas Aijas Jurjānes gleznas ir dokumentālas, visu mūžu glezniecības virstēma māksliniecei bijusi viņas ģimene un ar ģimenes dzīvi saistītā ikdiena. To bagātīgi atklāj plaša mākslinieces gleznu un zīmējumu izstāde „Aija Jurjāne. Karalienes virtuves”, kas no 2.marta skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 4.stāva un Kupola zālē. Izstādes iekārtošanas brīdī ar Aijas Jurjānes meitām Ievu Jurjāni un Kristīni Jurjāni, arī ar izstādes koncepcijas autori Rasu Jansoni tikās Laima Slava. Izstādes scenogrāfijas autore Ieva Jurjāne, Aijas Jurjānes meita, skaidro, kā ekspozīcijā sadalītas karalienes virtuves, pavisam tās ir septiņas. Un katrā viens centrālais darbs, to akcentē novietojums zālē, arī krāsains grīdas segums, kas skatu aizved līdz galvenajam darbam.  Izcelt virtuvi veidotājiem bijis apzināts lēmums, atzīst izstādes kuratore un  koncepcijas autore Rasa Jansone. Ekspozīciju veido dažādi notikumi un nianses karalienes dzīvē, viņas  virtuvē valda intensīva gara dzīve. Aijai Jurjānei ir akvarelis „Plīts, pie

Kā veiksmīgāk orientēties "Artdocfest/Riga" starptautiskā dokumentālo filmu festivāla programmās un kā savu filmu „Kaprači” veidojis režisors Ivars Zviedris – Kultūras rondo studijā pārrunāsim ar festivāla producenti Vaivu Bauzi un režisoru Ivaru Zviedri.   No 1. līdz 8. martam Rīgā notiks 4. Starptautiskais dokumentālā kino festivāls “Artdocfest/Riga”, kura divās konkursa programmās – “Baltic Focus” un “Artdocfest Open” – būs iespēja noskatīties vairāk nekā 30 intriģējošas dokumentālās filmas. Skatītājus gaidīs arī vairāki īpašie seansi un trīs tematiskās programmas – “ArtDoc & ProArt”, “Ukraina pāri visam” un “Miers kara laikā”. Režisora Ivara Zviedra "Kaprači" ir filma par gan fiziski, gan mentāli smagā darba veicējiem – kapu racējiem. Viņi veic savu darbu, stāvot pār cilvēkiem, kad tie grimst sērās, un ir pēdējās rokas, kas pieskaras kapa dvielim, apglabājot mirušo pusotru metru zem zemes. Līdzīgi citām senām profesijām – kaprači savas zināšanas un prasmes ir mantojuši vairākās paaudzēs. Nav runa ti