Kultras Rondo

Izrāde, kurā būs smieklīgi visiem vecumiem – tā par teātra trupas "Kvadrifrons" jauniestudējumu bērniem „Brūnais siers” saka pirmie skatītāji. Paulas Pļavnieces režisētā izrāde veidota pēc populārā norvēģu rakstnieka Ērlenna Lū detektīvkomiksa „Kurš sasēdēja brūno sieru?” motīviem un ir pasaulē pirmais šīs grāmatas iestudējums teātrī. Lai jūs nemulsina žanrs „dibentrilleris” – lai gan dibenu šajā stāstā ir daudz, tas nebūt nav lēts apakšbikšu humors. Ērlena Lū grāmatas galvenais varonis ir brūnais siers – ļoti populārs norvēģu gardums, ko Latvijā pazīst mazāk, un to garšīgi apspēlē arī izrādes varoņi. Iedvesmojoties no Agatas Kristi romāna „Slepkavība Austrumu ekspresī”, norvēģu autori radījuši komisku detektīvstāstu bērniem par brūno sieru, kas ar vilcienu tiek vests uz karaļa pili, ...bet ceļā atklājas, ka uz izmeklētā siera kāds ir ļaunprātīgi apsēdies. Tiek izsaukts detektīvs Flufenbergs un nopratināti pasažieri. Ierodas arī pats karalis. Aktieri Ance Strazda, Jānis Kronis un Āris Matesovičs izrādē iej

Izstāde, izvietota divos mikroautobusos, apceļojusi Latvijas reģionus, viesojoties skolās un pilsētu svētkos, kā arī Norvēģijā, martā sagaida savu pirmo gadadienu. Kultūras rondo par projektu "Māksla uz riteņiem" saruna ar kuratori Sandru Ķempeli un producenta asistenti Eviju Dambrovsku.

Pārcilājot Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krātuvēs glabātās liecības, ir radīta izstāde "Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs". Kultūras rondo studijā par muzeju kalpošanu ideoloģijai un  atmiņu funkciju saruna ar muzeja direktoru Kasparu Vanagu, izstādes kuratori Kristīni Liniņu un pētnieci Zani Zajančkausku. Ne katra diena ieiet vēsturē, un ne katra slava ir mūžīga. Pārcilājot muzeja krātuvēs noglabātas vēstures liecības, kas – līdzīgi atmiņām – laika gaitā sākušas balēt un irt, tapusi izstāde "Pēcnāves dzīve. Piemiņas prakses un muzejs". Izraudzītā tēma saistīta ar paaudžu nomaiņu Latvijas muzejos. Tās pamatā ir pieļāvums, ka padomju okupācijas laikā dibinātiem vēstures muzejiem ir traumēta atmiņas funkcija vai arī tie kalpojuši gluži citam nolūkam – piemiņai kā ideoloģizētai godināšanas formai. Izstāde būs aplūkojama no 1. marta līdz 31. augustam.

Satuvināt divas pasaules, vīru koru repertuāra klasiku ar vieglu orķestra skanējumu. Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris „Gaudeamus” un tā mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss sadarbībā ar komponistu Jēkabu Nīmani radījuši jaunu koncerta programmu „Metamorfozes laikmetam”. Koncertā skanēs Jēkaba Nīmaņa oriģināldarbi, kā arī klasiķu darbu aranžijas, kurām īpašu nokrāsu piešķirs "Jakob Noiman Festival Band". Koncerts 1.martā skanēs mūzikas namā "Daile", vasarā plānots atskaņot dažādās Latvijas vietās. Kultūras rondo viesojās mēģinājumā. "Gaudeamus" vīri pamazām pulcējas, nedaudz vēlāk ierodas mūziķi, lai kopīgi mēģinātu jauno koncertprogrammu, šis būs otrais kopīgais mēģinājums intriģējošam sastāvam – vīru balsīm un Jēkaba Nīmaņa grupai. Rīgas Tehniskās universitātes vīru kora "Gaudeamus" mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss un komponists Jēkabs Nīmanis gatavi  iepazīstināt ar gaidāmo notikumu. Ivaram  allaž paticis sadarboties ar mūziķiem, ar kuriem agrāk nav spēlēts kopā, un tāds ir Jēkaba neli

Tulkotāja Maima Grīnberga saņēmusi Somijas Valsts balvu kā somu literatūras ārvalstu tulkotāja. Viņas kontā ir  gandrīz simts grāmatu, no tām 40 ir somu autoru darbi – proza, dzeja, bērnu un jauniešu literatūra, gan klasika (Mikas Valtari "Sinuhe, ēģiptietis", Veines Linnas "Nezināmais kareivis", Penti Sārikoski dzeja un proza), gan mūsdienu autoru darbi – Olli Jalonena, Johannas Sinisalo, Tommi Kinnunena romāni, Rozas Liksomas proza. Maima pašreiz dzīvo Somijā. Arī šobrīd Maima Grīnberga strādā pie diviem somu darbu tulkojumiem. Viens no tiem ir somu komponista un radio mūzikas žurnālista Osmo Tapio Raihalas (Osmo Tapio Räihälä) darbs "Kāpēc laikmetīgā mūzika ir tik sarežģīta". "Ļoti aizrautīgi uzrakstīts skrējiens cauri mūzikas vēsturei un tad mēģinājums jebkuram cilvēkam saprotamā valodā izskaidrot, kas ir laikmetīgā mūzika," atklāj Maima Grīnberga. Otrs darbs ir somu literatūras klasiķes Ēvas Līsas Manneres (Eeva-Liisa Manner) dzejas krājumus, kuru Maima Grīnberga pati sastādīs, atdzejos un arī rakstī

Komponista Jēkaba Jančevska skaņdarbs „Atsalums” latviešu mūzikā ievilka un sagūstīja franču psihoanalītiķi Žilu Delesu-Vēliņu. Dzīve viņu uz Latviju atveda pirms pieciem gadiem, un kopš tā laika viņš Latvijas komponistu daiļradē iedziļinājies tik pamatīgi kā reti kurš. Un ne tikai kā klausītājs, bet arī kā intervētājs: platformā „Youtube” Žils kopā ar sievu izveidojis projektu „Vienā balsī”, kurā intervē latviešu mūziķus ar mērķi popularizēt viņu veikumu pasaulē. Kad internetā skatos Žila profesionāli filmētās intervijas ar Pēteri Vasku, Reini Zariņu, Andri Dzenīti un citiem mūziķiem, vēl nezinu, ka tās uzņemtas simtgadīgā namiņā Asaros, kur Žils nu jau vairākus gadus mīt kopā ar sievu Māru Delesu-Vēliņu. Virtuvē omulīgi smaržo pēc kafijas, un turpat netālu jau arī ir nelielā telpa ar ērtiem krēsliem un baltiem grāmatplauktiem fonā, ko atpazīstu no intervijām.  Izrādās, šis ir Māras darba kabinets. Viņa ir zinātniece un pasniedz matemātikas statistiku Tartu Universitātē. Žilam ir grāds filozofijā un psihoa

Zviedrijā dzīvojošā mūzikas producente un dziedātāja Kristīne Botros apvienojusies duetā ar pianistu Vestardu Šimku. Kopā mūziķi ir radījuši sešus skaņdarbus, kas savieno klasiskās, popa un elektroniskās mūzikas elementus. Saruna ar mūziķiem Kultūras rondo. Viņu sadarbības projekts "CŌNSENTIŌ" pirmoreiz izskanēja 2023. gada maijā Stokholmā un tika apbalvots ar "JM International" balvu kā inovatīvākais projekts klasiskajā mūzikā. "Programmas nosaukumam izvēlētais vārds "cōnsentiō" tulkojumā nozīmē vienoties, harmonizēties, saskanēt kopā. Šis vārds, kad runājām, kā šo brīnumu nosaukt, visvairāk rezonēja, jo mēs nākam no tik dažādām pasaulēm, no klasiskās mūzikas un es vairāk no populārās un elektroniskās mūzikas. Esam atraduši muzikāli tādu punktu, kurā varam vienoties," skaidro Kristīne Botros. Vestards Šimkus atzīst, ka šī ir ideja, kurā labprāt piedalījies. "Man ir liela nostalģija pēc laikiem, kad klasiskā jeb akadēmiskā mūzika un populārā mūzika nebija tik tālas pasaules. Tas ir laiks pirms gadiem simt

Mākslas un varas sarežģītās attiecības, kā vara iznīcina cilvēku – tēmas, ko risina Marjus Ivaškevičs lugā „Totalitārais romāns”. 28.februārī "Hanzas Peronā" gaidāms neparasts skatuves mākslas notikums – lietuviešu dramaturga Marjus Ivaškeviča lugas „Totalitārais romāns” lasījums. Uz vienas skatuves satiksies starptautiska teātra profesionāļu komanda. Lasījumu kopā ar aktieriem gatavo dramaturgs Ivaškevičs un  producente Jevgēņija Šermeņeva. Lasījums noticis arī Narvā ar citu aktieru piedalīšanos, vienā no lomām iejutās Gundars Āboliņš. Lietuviešu rakstnieks, esejists un dramaturgs Marjus Ivaškevičs Latvijā ir labi zināms, vairākas viņa lugas  iestudētas arī Latvijas teātros („Kaimiņš” un  „Tuvā pilsēta” Nacionālajā teātrī, „Izraidītie” Dailes teātrī, „Mališ” Liepājas teātrī), pavisam nesen latviešu valodā iznāca Ivaškeviča trešais romāns „Tomass Mūrs”, tulkojusi Dace Meiere.  Producente Jevgēņija Šermeņeva, taujāta par ieceri Rīgā veidot Ivaškeviča lugas „Totalitārais romāns” lasījumu, atklāj, ka aizsākums

Par redzēto un pieredzēto 74. Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā un Latvijas dalību tajā; par Eiropas vērtībām un institūciju politisko atbildību dažādos ģeopolitiskos satricinājumos Kultūras rondo pārrunājam ar Nacionālā Kino centra vadītāju Ditu Rietumu un kinokritiķi, festivāla FIPRESCI žūrijas pārstāvi sadaļā, kas vērtēja konkursa "Encounters" filmas, Dārtu Ceriņu un kinokritiķi, "Riga IFF" radošo direktori Sonoru Broku. "Atdot nozīmē atjaunot taisnīgumu," – Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā uzsvērusi režisore Mati Diopa, kuras dokumentālā filma "Dahomeja" ieguva festivāla galveno balvu. Filma vēsta par kultūrvēsturisko vērtību atdošanu Āfrikas valstij Beninai. Bet režisora Dāvja Sīmaņa filmai "Marijas klusums", kas veidota Latvijas filmu studijā "Mistrus Media" kopprodukcijā ar Lietuvas filmu studiju "Broom Films", piešķirta festivāla Ekumēniskās žūrijas balva. "Esmu dziļi aizkustināts un patiesi pagodināts saņemt šo balvu, jo ar to tiek novērtēta universālā un humānā pieeja, ar kādu veidotas

Seriāls „Padomju džinsi” – stāsts par nelegālu džinsu ražotni 70. gadu Latvijas psihiatriskajā slimnīcā saņēmis trīs „Lielos Kristapus”, pabijis Berlīnes seriālu tirgus atlases programmā, bet tā režisori – Staņislavs Tokalovs un Juris Kursietis – ir Kultūras rondo studijā. „Pirmais solis tautas likvidēšanā ir tās atmiņas izdzēšana. Iznīcināt tās grāmatas, kultūru, vēsturi. Tad lai raksta jaunas grāmatas, ražo jaunu kultūru, izgudro jaunu vēsturi. Drīz tā tauta sāks aizmirst, kas tas ir un kas tas bija. Cilvēka cīņa pret varu ir atmiņas cīņa pret aizmiršanu,” tā rakstījis čehu rakstnieks Milans Kundera. Bet šodien mēs no jauna mācāmies atcerēties. Kā vara padomju psihiatriskās klīnikas izmantoja brīvdomātāju savaldīšanai, lai arī brīvdomība izpaudās tikai rietumu mūzikas, radiostaciju un džinsu formā. Un kā varu mēģināja apiet, un reizēm tas arī izdevās. Jaunais seriāls „Padomju džinsi” Latvijā pirmizrādi piedzīvos pirmdien, 26. februārī, bet Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā seriāls piedalījās filmu t

"Kā atmest smēķēšanu un noskriet maratonu?" – šis nav nosaukums kādam reklāmrakstam vai klišejiskai pašpalīdzības grāmatai, bet gan jaunā tēlnieka Oto Holgera Ozoliņa asprātīga refleksija par paša radītiem dzīves izaicinājumiem, kas dabiski pāraug arī mākslas darbos. Ozoliņa jaunākā personālizstāde vēl līdz 2.martam skatāma galerijā „Māksla XO” Rīgā. Izstāžu zālē mazliet ož pēc sviedriem un sporta zāles. Tā nav nejaušība, jo tēlniekam Oto Holgeram Ozoliņam smarža un jušana izstādēs ir ļoti svarīga.  „Man likās – vai nu pēc cigaretēm, vai pēc sporta zāles un sporta tērpiem! Iepriekšējā izstādē arī bija tā darva no laivas…” Personālizstādē pirms gada Rīgas Mākslas telpā Oto Holgers Ozoliņš apmeklētāju acu priekšā gatavoja laivu. Šo izstādi būtiski pieminēt arī tāpēc, ka tās nosaukums „Risinājums neesošai problēmai” trāpīgi raksturo jaunā mākslinieka pieeju: viņš negaida mūzu un iedvesmu, bet apzināti uzstāda sev ambiciozus mērķus (ja vēlaties – problēmas) un ļauj mākslai tapt ceļā uz tiem. Piemēram, pandēmij

Gan igauņi, gan lietuvieši māk labāk „dauzīties”, atzīst latviešu grāmatizdevēji, kuru klāstā ir mūsu kaimiņu autoru  grāmatas. Tā kā februāris ir Lietuvas un Igaunijas neatkarības dienu mēnesis, Rakstniecības un mūzikas muzejs šonedēļ rīkoja sarunu un literatūras lasījumu vakaru. Tajā pievērsa uzmanību igauņu un lietuviešu literatūrai, uzdodot jautājumu – kā latvieši neraksta. Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūrtelpā „Tintnīca” trešdienas vakarā bija pulcējušies daudzi interesenti, visas sēdvietas aizņemtas. Bet par kaimiņu literatūru un tulkojumiem gatavi spriest Latvijas Rakstnieku savienības  priekšsēdētājs, rakstnieks Arno Jundze, tulkotāja Daiga Lapāne, rakstniece, izdevniecības „Pētergailis” vadītāja Ingūna Cepīte un vakara vadītāja Liega Piešiņa. Sarunas par kaimiņu literatūru iesākas bez ievadvārdiem, bet ar dzeju, aktieris  Gundars Āboliņš lasa latviešiem labi zināmā igauņu autora Contras dzejoļus. Vakara gaitā sarunas un domapmaiņa mijas ar fragmentiem no igauņu un lietuviešu autoru darbiem,

Kultūras rondo viesojas tulkotāja un psiholoģe Līna Meļņika, lai runātu par ukraiņu literatūras svarīgajiem vārdiem, kurus līdz šim pārsedza krievu "maigā vara". "Visu laiku strādāju, visi notikumi ir saistīt ar karu, saistīti ar to, kas notiek Ukrainā, kas notiek frontē, vai ir ieroči, vai nav, ir nauda, vai nav. Man lielas, visa mana dzīve ir tur. Un daļa darba, jo tulkoju grāmatas un vēl strādāju pilnu slodzi kā psihoterapeite. Strādāju ar kara bēgļiem, ar ukraiņiem Latvijā," savu ikdienu raksturo Līna Meļņika. Arī Līnas mamma dzīvo Latvijā, ir sadraudzējusies ar latvieti, kura ir precējusies ar ukraini, un mācās latviešu valodu. Tās, ka mēs nezinām Ukrainas kultūru un tikai tagad to iepazīstam un atklājam, diemžēl pateicoties karam, ir bijusi apzināta politika, uzskata Līna Meļņika. "Domāju, ka noteikti Krievijas tērēja daudz naudas krievu kultūras sabiedriskajām attiecibām. Tajā pašā laikā mēģinot iznīcināt mazāku valstu kultūras," atzīst Līna Meļņika. Savā ziņā piesavinoties tās sev. Kā piemērus viņ

Kāda saistība radošumam ar automātiskumu? Šo šķietamo pretrunu saistošā jauno mediju mākslas izstādē Liepājā risina četru valstu mākslinieki. Viņu darbos indivīda un sabiedrības uztvere satiekas ar tehnoloģiju radītajām automatizācijas iespējām, risinot jautājumus par mākslinieka lomu, autorību, rutīnu un radošumu mūsdienu laikmetā. Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jaunās ēkas izstāžu zāle šķietami levitē gaisā: caur stikla sienām paveras skats uz Jāņa Čakstes laukumu, bet iekšpusē jauno mediju mākslinieki aicina doties iztēles ceļojumos, kas vedina iedziļināties dažādu automatizācijas procesu būtībā. Par izstādes ideju sarunājamies ar vienu no izstādes kuratorēm, skaņu mākslinieci un pasniedzēju Kristu Dinteri. „Domājām gan par to, kā automatizācija ienāk mākslinieka ikdienā un ko tas nozīmē; ko nozīmē autorība, ja tu atdod daļu savu izvēļu mākslīgā intelekta rīkiem? Domājām arī par to, ka mākslinieciskumu parasti uztveram kā ļoti ekspresīvu izpausmes formu. Mākslinieki ir ekspresīvi, vienm

Par jauno Roberta Šūmaņa koncertprogrammu un piekto Osokina Brīvības festivālu Rīgā un citviet Latvijā aprīlī un maijā Kultūras rondo studijā stāsta pianists un festivāla mākslinieciskais vadītājs Andrejs Osokins. No 5. aprīļa līdz 12. maijam Rīgā un citviet Latvijā norisināsies piektais Osokina Brīvības festivāls. Tas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā veltīts Ukrainas armijas, civiliedzīvotāju un īpaši ukraiņu bērnu atbalstam, kā arī pirmo reizi tā laikā tiks vākti līdzekļi smagi slimu bērnu vecākiem Latvijā, informēja festivāla rīkotāji. Festivāls un tā ieskaņas pasākumi notiks divu mēnešu garumā, daudzveidīgos koncertos, meistarklasēs, sarunu diskusijās un citos pasākumos pulcējot latviešu, ukraiņu un citu valstu māksliniekus un dažādu jomu profesionāļus. Sadarbībā ar "Biļešu paradīzi" un Ziedot.lv festivāla koncertu biļešu ieņēmumi un īpašā akcijā portālā Ziedot.lv savāktie līdzekļi tiks izlietoti izvēlētajiem labdarības mērķiem. Šobrīd izsludināti pieci festivāla koncerti un klavierspēles meistarklases

Pirms septiņiem gadiem Preiļu pilī un tās parkā uzsāktie sakārtošanas darbi jau dod rezultātus. Pilij pilnībā atjaunota fasāde, pirmā stāvā telpām izveidota pelēkā apdare un veikti visi labiekārtošanas darbi, lai tur varētu sākt sniegt gastrotūrisma pakalpojumus. Tas ir noteikums, kāds paredzēts vienā no projektiem, ko īsteno Preiļu pilī. Šogad Preiļu novada dome ņems aizņēmumu viena miljona eiro apmērā, lai savestu kārtībā pils otro un trešo stāvus, un tādējādi jau nākamā gada vasarā vērtu pils durvis apmeklētājiem pilnā godībā. Lai līdz tam laikam dotu plašāku iespēju ielūkoties Preiļu pils vēsturē, iepazīt to bijušo īpašnieku Borhu dzimtas godību un to, kā pēc muižas likvidēšanas viņu atstātais mantojums ir atspoguļojies Preiļu parkā un arī cilvēku atmiņās, pie Preiļu pils šobrīd atklāta vides ekspozīcija ar nosaukumu “Godība. Paspēle. Atspulgi”. Pagaidām apskatei Preiļu pils tiek atvērta tikai atsevišķos pasākumos, bet mūsu kolēģei Silvijai Smagarei izdevies pilī iekļūt brīdī, kad no iepriekšējās pils

Izstāde par radīšanas procesu – tā keramiķi un jaunie mākslas zinātnieki piesaka Keramikas katedras simtgadei veltīto izstādi. Tās rīkošana ir topošo mākslas zinātnieku rokās, kas kļuvusi par tradīciju, taču šoreiz viss nerit tik gludi, tāpēc ekspozīcija vēl var mainīties.  Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Keramikas katedras simtās jubilejas gadā plānotas vairākas izstādes un citi svētku notikumi, bet jau tagad Rīgā Sv.Pētera baznīcā skatāma izstāde „No zemes līdz mākslai”.

Dramēdija “Melnais samts” - pašironisks mūsdienu trīsdesmitgadnieku paaudzes portrets, cenšoties rast atbildi par dzīves jēgu un kur ņemt drosmi dzīvot. Kultūras rondo studijā filmas scenārija autore un režisore Liene Linde un filmsa producents Guntis Trekteris. No 22. februāra Latvijas kinoteātros sāks izrādīt režisores Lienes Lindes drāmu "Melnais samts". Šī ir režisores pirmā pilnmetrāžas spēlfilma un vēsta arī par Ingas Tropas spēlētas galvenās varones ceļu uz savu pirmo kinodarbu. Filmā vijas arī tādas tēmas kā cīņa ar depresiju, pašārstēšanās, kas nereti ved pie atkarības.  

No 26. februāra līdz 3. martam norisināsies otrais Valmieras Starptautiskais multimediju festivāls, kura programmā šogad iekļauti mākslinieki no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Kanādas un Norvēģijas. Festivāls jau otro gadu pulcē māksliniekus, kuru darbi iedzīvojas pilsētvidē. Kultūras rondo studijā festivāla kuratore Marta Kontiņa, apvienību "Orbīta", kas radīs instalāciju “Parādības blakus”, pārstāv Artūrs Punte, bet par papildinātās realitātes mākslas darbiem dažādās pilsētas vietās stāsta jauno mediju māksliniece Līga Vēliņa. Sadarbībā ar vienu no pasaules nozīmīgākajiem multimediju festivāliem "Mutek", kas pirms 25 gadiem dibināts Kanādā, festivālā tiks piedāvāta trīs virtuālās realitātes mākslas darbu kolekcija, kurus veidojuši mākslinieki France Džobina  (France Jobin) un Markuss Hekmans (Markus Heckmann), Kloja Aleksandra Tomsone (Chloe Alexandra Thompson) un Metjū Edvards (Matthew Edwards), kā arī Line Katčo (Line Katcho). Mākslas darbi no unikālām dzīvām performancēm ir pārtapuši virtuālās realitāte

"Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās. Jaunais Rīgas teātris. 11 stāsti par teātra dzimšanu un dzīvi" – šī grāmata jau nodēvēta gan par teātra mitoloģiju, gan atgriešanās grāmatu, jo marta otrajā pusē paredzēta teātra atgriešanās rekonstruētajā teātra ēkā Lāčplēša ielā. Un vēl – esot jālasa visi stāsti kopā, jo tikai tā rodas pilna bilde. Kultūras rondo ierakstā uzklausām vairākus no 11 stšatu autoriem, kuri ir ne tikai aktieri. Studijā esam kopā ar JRT aktieri Vili Daudziņu, kuram grāmatā visapjomīgākais stāsts – „Mans cilvēkpētniecības institūts”. Pirms runāt par grāmatu, Vilis Daudziņš atklāj, ka pirmās pirmizrādes, atgriežoties Lāčplēša ielas ēkā, būs „Hazāru vārdnīca” Lielajā zālē, kur piedalīsies visa teātra trupa, „Melnais gulbis” Jaunajā zālē, izrāde, kas veidota pēc Dostojevska „Idiota” motīviem, un izrāde bērniem Mazajā zālē „Bilžu vakars ar Sprīdīti”. Nesen klajā nākusi Jaunajam Rīgas teātrim (JRT) veltīta grāmata "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās" par teātra dzimšanu un dzīvi vienpadsmit s