Kultras Rondo

Voiniča manuskripti un to šifrēšana mūzikā. Kultūras rondo studijā saruna ar komponisti un senu manuskriptu pētnieci Annu Fišeri, kuras jaundarba ”Voynich Codex” pamatā ir šī manuskripta mistērija. Studijā arī pirmatskaņojuma diriģents Renāts Cvečkovsks, kura vadībā skanēs kamerorķestris “Sinfonia Concertante”, un soliste soliste, laikmetīgās vokālās mūzikas pētniece Helēna Sorokina. Kamerorķestris “Sinfonia Concertante” aicina uz “Concerto E&F” 27.martā Mazajā ģildē. Ar šo koncertu orķestris turpina koncertu ciklu „Concerto no A līdz Z”. Šajā ciklā vairāku gadu garumā iecerēts iepazīstināt klausītājus ar ļoti plašu latviešu komponistu loku, koncerta programmas veidojot komponistu vārdu un uzvārdu alfabēta secībā un īpaši aktualizējot jaundarbus. Šoreiz koncertā diriģenta Renāta Cvečkovska vadībā izskanēs vairāki darbi stīgu orķestrim – Ērika Ēšenvalda "Laika robežas", Maijas Einfeldes "Nikte un Selēne", Gustava Fridrihsona "Eine kleine Passione" un Annas Fišeres jaundarba mecosoprānam un stīgu orķestri

Kā programmas “Latvijas skolas soma” saturā nodrošināt līdzsvaru starp tradicionālās un laikmetīgās kultūras piedāvājumu? Kādu kultūrprojektu papildinājumu ir guvusi programma „LatvijassSkolas soma” un ko tas prasa kā no skolotājiem tā skolu jaunatnes, Kultūras rondo vērtē Aija Tūna, programmas "Latvijas skolas soma" nodaļas vadītāja, Sabīne Ozola, programmas eksperte administratīvajos jautājumos un zinātniskā asistente, kā arī mākslas zinātniece Māra Žeikare, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izglītības un mākslas mediācijas programmu kuratore. Projekts "Latvijas skolas soma" darbojas jau piecus gadus un ir veikts apjomīgs pētījums par darbu pirmajā piecgadē.  "Pirmais lielais secinājums ir tas, ka mūsu trakā ideja - no viena liela simtgades svētku pasākuma, kas veltīts bērniem un jauniešiem, izveidot kaut ko visaptverošu, regulāru un paliekošu, tas mums ir izdevies," atzīst Aija Tūna. "Programma sākās Latvijas valsts simtgades ietvaros, un tas no sākuma bija kā ideja un iniciatīva. Tad mums bija pilotpr

Mihaila Bulgakova "Meistars un Margarita" iestudējums Dailes teātrī - režisoru un aktieru skatījums. „Vēstījumam nav jānonāk līdz adresātam, un, lai ietekmētu pasauli, teksts nevienam nav jāizlasa.” Šis teikums rakstīts igauņu kultūrkritiķa Indreka Grigora recenzijas ievadā, kam ar Bulgakova „Meistaru un Margaritu” tik vien kāds sakars, kā slavenais teiciens „Manuskripti nedeg!”. Kādu vēstījumu ar Bulgakova „Meistaru un Margaritu” Dailes teātra iestudējumā ir gribējusi nodot igauņu radošā komanda? Kultūras rondo saruna ar radošo tandēmu – Tītu Ojaso un Eni-Līsu Samperi, bet aktieri – Ieva Segliņa un Mārtiņš Meiers piekrīt īsai sarunai starpbrīdī un pēc ģenerālmēģinājuma. Viņi ir Meistars un Margarita. Pasaulē pazīstamākajiem igauņu teātra režisoriem Tītam Ojaso un Ene-Līsai Semperei šis ir pirmais iestudējums Latvijā, bet Bulgakova „Meistaram un Margaritai” viņi savā daiļradē pievēršas jau otrreiz. Rīgas izrādi abi uzskata par dziļāku un labāk izdevušos nekā pirms pieciem gadiem Vīnē iestudēto, kas toreiz

Par cilvēkiem un telpu, kurā dzīvo cilvēki. Tāds būs gala vēstījums, ko jau šodien, 22. martā, ikviens apmeklētājs Daugavpilī Rotko muzejā varēs nolasīt jaunatklātajā Starptautiskajā Latgales grafikas simpozija noslēguma izstādē. Iepazīstot Daugavpils cietoksni un urbāno vidi un apmeklējot Latgales kultūrvietas, mākslinieki no Polijas, Francijas, Horvātijas, Itālijas, Igaunijas, Latvijas un Taivānas radīja mākslas darbus, iezīmējot savu individuālo rokrakstu un parādot grafikas medija plašo tehnisko daudzveidību. Mākslas rezidenču formātā realizētais un grafikas medijam veltītais Latgales grafikas simpozijs ir unikāls projekts Latvijas kultūrtelpā ar ģeogrāfisku un idejisku piesaisti reģionam un plašu starptautisku tvērumu. Par šī  gada  simpozija vadmotīva  tēmu  kļuvis “Laiks”. Jau divpadsmito reizi Daugavpilī notiek Starptautiskais Latgales grafikas simpozijs jeb grafikas mākslas svētki. Par svētkiem šo laiku no 8. marta, kad 10 grafikas mākslinieki no dažādām pasaules valstīm ieradās Daugavpilī, lai ra

Mūziķu apvienība "BikiGRUPA" izdevusi albumu "BikiDZIESMAS". Kā jau liecina nosaukums, mūziķu iedvesmas avots bijusi daudziem bērniem tik iemīļotā dzejas bilžu grāmatu sērija "BIKIBUKS". Tiekamies ar muzikālās apvienības “BikiGRUPA” dalībniekiem. Studijā trīs no viņiem – Mārtiņš Circenis, Agnese Malnača un Patriks Stepe, bet tiešsaistē sazināmies ar dzejnieci un bērnu literatūras autori Inesi Zanderi.

Kultūras piedāvājumā bērnu auditorijai pamazām arvien plašāk sevi piesaka izrādes un koncerti pašiem mazākajiem skatītājiem. Piemēram, Leļļu teātrī pēc rekonstrukcijas durvis vērusi Kamerzāle ar izrādēm mazuļiem jau no deviņu mēnešu vecuma; Čehova teātrī pirmoreiz iestudē izrādes divgadniekiem. Kāds pašlaik ir kultūras iestāžu piedāvājums visjaunākajai auditorijai, kā tas top un cik tas ir pieprasīts? Kultūras “produkti” pašiem mazākajiem ir pieprasīti un aug plašumā, tomēr nav noslēpums, ka vairums pasākumu koncentrējas Rīgā, un arī biļetes ne visiem ir pa kabatai. Būtisku ieguldījumu pieejamības uzlabošanā – gan mazliet lielākiem bērniem – pēdējā piecgadē ir devusi kultūrizglītības programma „Skolas soma”,  un par to mēs plašāk runāsim pirmdienas raidījumā Kultūras rondo.

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) izdevusi pirmā latviešu valodā sacerētā vēstures apcerējuma “Vidzemes stāsti” autora Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas mācītāja Frīdriha Bernharda Blaufūsa (1697–1756) 1752. gadā Rīgā rakstītu autobiogrāfiju. Tā atklāj cilvēka attiecības ar Dievu un savas sūtības meklējumus pasaulē. Kā mūsdienās uztvert Frīdriha Bernharda Blaufūsa autobiogrāfiju, kura sarakstīta 18.gadsimta vidū Rīgā? Kādēļ mūsdienās aktualizējam vienu no Hernhūtes brāļu draudzes atbalstītājiem, kurš darbojies Vidzemes draudzēs un Rīgas Sv. Jēkaba baznīcā? Par Blaufūsu un pētījumu gaitu, kas aizveda uz Halli un Hernhūtu Kultūras rondo stāsta LNB  izdevuma “Dzīvesgājums” sastādītāja, manuskripta tulkotāja no vācu valodas – LNB vadošā pētniece Beata Paškevica. Par Blaufūsu un viņa veikumu esam stāstījuši arī raidījumā Grāmatai pa pēdām.

„Vēlējums visām mātēm - mācēt izstrādāt ne tikai pienu un asaras, bet arī indi” – tā Rasa Jansone. Mākslinieces kolāžās mākslas vēsture savijas ar mūsdienu popkultūru un raisa sarunu par sievietes – mātes lomu. Rasa Jansone ir māksliniece, kuratore un publiciste, kas ilgstoši nodarbojas ar mātišķības jautājumu neredzamo  un sāpīgo pusi. Galerijā "Alma"pašlaik skatāma viņas jaunākā  izstāde „Tava pēda uz manas plaukstas; vienmēr, Rafael”.  Izstādei ieplānoti divi cēlieni, ekspozīciju kādā brīdī nomainīs citi darbi. Izstādes pirmajā cēlienā ar Rasu Jansoni galerijā "Alma" tikās Laima Slava. Mākslinieces Rasas Jansones rakstītais izstādi pavadošais teksts iesākas tā: „Es ceru, ka manās kolāžās ir kāds pārgalvīguma elements – es uzasinu savas šķēres un metos virsū pašam Rafaelam. Es – Austrumeiropas māksliniece, nolieku sevi blakus viņam. Tas taču ir kaut kādā ziņā smieklīgi līdz izmisumam.” Māksliniece  cer, ka skatītājs darbos redzamo nolasīs vismaz vairākos līmeņos. Sākam ar to, vai izstādē redzamie darbi i

Šovakar, 20. martā, Latvijas Nacionālajā teātrī Rīgā un rīt Daugavpils teātrī viesosies pazīstamais Igaunijas teātris „Vaba Lava” (Brīvā skatuve), kurā sadarbībā ar Kijivas dramaturgu teātri un režisoru Valteru Sīli tapusi izrāde „Izvēlies labāku versiju”. Strādājot pie iestudējuma, Sīlis pērnvasar mēnesi dzīvoja Kijivā. Lugas autore ir Natalka Bloka, kuras rokrakstu Valters Sīlis smejoties dēvē par „dramaturģijas pankroku”. Sarunā režisors dalās pārdomās par izrādes tapšanu un nozīmi.

Kā virzās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekts un kuri jautājumi ir Kultūras ministrijas darba grupas dienas kārtībā, pārrunājam Kultūras rondo studijā ar darba grupas vadītāju Līnu Birzaku-Priekuli, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekli Elīnu Vikmani un Rīgas Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāju Inesi Andersoni.

Jaunais Rīgas teātris atgriežas savās vēsturiskajās mājās. Par ēkas piepildījumu ar saturu un skatītājiem un svētku klātbūtni Kultūras rondo studijā pārrunājam ar aktieriem Baibu Broku un Andri Keišu, reportāžā ielūkojamies teātra telpās un tiekamies ar arhitekti Zaigu Gaili. 2024. gada 19. marts ir zīmīgs datums Latvijas kultūras vēsturē – Lāčplēša ielā 25 atgriežas Jaunais Rīgas teātris (JRT) un notiek pirmā pirmizrāde Lielajā zālē – iestudējums „Sapņu tulkotāju sekta”.  Un drīz sekos pirmizrādes abās pārējās skatuvēs – „Melnais gulbis’’ un „Bilžu vakars ar Sprīdīti”. Un cilvēkus droši vien interesē viss – gan ēka, gan izrādes, ar ko ēka tiks piepildīta. Māra Rozenberga bija Lāčplēša ielas namā, kad notika oficiālā atslēgu nodošana teātrim, un tad viņa arī sarunājās ar arhitekti Zaigu Gaili, kura atzīst, ka tas ir viņas mūža darbs un vēl tikai gaidot fotogrāfijas grāmatai, kura tapusi kopā ar mākslas zinātnieci Anitu Vanagu, „Māja ar sešiem gulbjiem”. Studijā starp divu izrāžu mēģinājumiem ir JRT aktier

Par bērniem un jauniešiem adresētajam izrādēm un viņa jaunāko iestudējumu „Valmieras puikas” Valmieras teātrī Kultūras rondo studijā saruna ar režisoru un aktieri Jāni Znotiņu. Ierakstos pēc pirmizrādes uzklausām dramatizējuma autori Anci Muižnieci, skolotājas Ritas Gravas lomas atveidotāju Klintu Reinholdi un Sandi Rungi, kurš atveido Pēteri Lauci. 20. martā ASSITEJ nacionālais centrs Latvijā aicina teātra jomas profesionāļus, vecākus, pedagogus, ikvienu interesentu piedalīties domnīcā “Kāda ir bērnu un jauniešu teātra loma skatuves mākslas kopainā Latvijā?” par bērnu un jauniešu teātri Latvijā, tā nozīmi atvērtas un kritiski domājošas sabiedrības veidošanā un atspoguļošanos teātra kritikā. „Kāda ir bērnu un jauniešu teātra loma skatuves mākslas kopainā Latvijā?” Šis jautājums nodarbinās ne tikai diskusijas dalībniekus 20. martā, kad Starptautiskajā bērnu un jauniešu teātra dienā notiks domnīca ar šādu nosauku, tas ir jautājums, kurš jau ilgstoši nav uzdots Latvijas kultūras telpā. Fragmentāri notikumi i

19. martā pirmizrādi piedzīvos režisoru Dāvida Ernštreita un Ineses Kļavas dokumentālā filma "Patrīcija". Ar dokumentālās filmas režisoriem Dāvidu Ernštreitu un Inesi Kļavu tiekamies Kultūras rondo studijā, tiešsaistē sazināmies arī ar Patrīciju Eiduku. Filma ir stāsts par slēpotāju Patrīciju Eiduku un viņas ģimeni – tēvu, kurš no mazotnes gatavojis meitu olimpiskajām spēlēm, brāļiem, kuri ir viņas  atbalsts, arī par dzīves pārbaudījumiem un sporta aizkulisēm un jaunas sievietes gribasspēku.   Patrīcija. Filma par Latvijas labāko slēpotāju Patrīciju Eiduku. from Mistrus Media on Vimeo. Filmas režisori ir Dāvids Ernštreits un Inese Kļava, galvenais operators Normunds Pavlovskis, montāžas režisore Inese Kļava,  komponists Otto Auniņš, skaņu režisors Artis Lūsis, producenti Elīna Gediņa-Ducena un Gints Grūbe. Filma veidota filmu studijā "Mistrus Media", un tā tapusi ar Nacionālā kino centra un Latvijas Televīzijas atbalstu. Filma ir ilgtermiņa dokumentāls vērojums, un tās idejas autors ir režisors un žur

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) turpina savu tradīciju un arī šogad dodas uz Franciju, lai Lielajā teātrī Eksanprovansā (Grand Théâtre de Provence) sniegtu koncertu. Pie diriģenta pults stāsies maestro Žans Klods Kazadesī, bet soliste būs dāņu vijolniece Anna Agafija Egholma. Programmā iekļauts Fēliksa Mendelszona-Bartoldi Vijoļkoncerts un Nikolaja Rimska-Korsakova “Šeherezade”. Pirms koncertturnejas šo programmu 21. martā varēs noklausīties arī Lielajā ģildē. Uz koncertu aicina un par gaidāmo turneju stāsta Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina.

Kultūras rondo studijā jaunais mākslinieks Miķelis Mūrnieks par sociālo kritiku personālizstādē “Behavioral Sink”, kuras kodolu veido maģistra darbs "Fountain", un jauna skulpturālo noveļu sērija, kā arī apjomīga scenogrāfija. Sarunā iesaistīsies arī izstādes kuratore Elīza Elizabete  Ramza. No 16. marta līdz 19. maijam Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma sadarbībā ar "VV Foundation" tapusī līdz šim apjomīgākā mākslinieka Miķeļa Mūrnieka personālizstāde “Behavioral Sink”. 2023. gada vasarā Miķelis Mūrnieks ieguva maģistra grādu Sandberga institūtā, Amsterdamā, ar darbu "Fountain". Šis darbs kalpos par izstādes kodolu, ap kuru izveidota jauna skulpturālo noveļu sērija un apjomīga scenogrāfija.

Jāzepa Grosvalda fenomens nav tikai tīrās mākslas fenomens, arī svarīgs atskaites punkts mūsu kultūrvēsturē, - secina pētnieki pēc zinātniskajiem lasījumiem, kas notika aizvadītās nedēļas nogalē. Konferencē „Meklējot Džo” pētnieki akcentēja gan Jāzepu Grosvaldu kā mākslinieku, gan pievērsās nozīmīgajai  Austrumu  tēmai Grosvalda daiļradē, gan viņa mantojumam mūsu un Vermlandes muzejā, iezīmēja laikmetu un laikabiedrus, izgaismojot arī sieviešu stāstus. Viena no zinātnisko lasījumu sesijām „Mantojums” notika angļu valodā, to vadīja Ieva Kalnača un tajā piedalījās kuratori no Vermlandes muzeja Kārlstadē Zviedrijā. Kurators Dans Spēgels raksturoja Vermlandes muzejā esošo Jāzepa Grosvalda darbu kolekciju, kā arī atklāja muzeja kuratora Helgi Kjellina saikni ar Latviju un Igauniju (1932.gadā Valters un Rapa izdod viņa rakstītu grāmatu „Latviešu māksla”). Vienā no attēliem Kjellina adrešu grāmata, tajā arī Līnas Grosvaldes adrese. Savukārt kuratore Fiffi Mirstrēma vēstīja par mākslas pieredzes un izpratnes perspe

Tēlnieks Roberts Diners, kura piemiņai Mākslas stacijā "Dubulti" radīta izstāde "Pasaule manos sapņos", ir šīsdienas Kultūras rondo galvenais tēls, kura pasauli atklājam kopā ar mākslinieci Liliju Dineri un kuratori Ingu Šteimani.   "Uzskatu, ka visu Roberta daiļradi raksturo vieglums. Tas ir tāpēc, ka tur nav šīs zinātniskās pētniecības aspekts, ko mēs varbūt domātu, kas piedien laikmetīgai mākslai," vērtē Inga Šteimane. "Roberts strādāja intuitīvi un būtībā viņš nekad neaizslēdza to bērnišķīgo pasauli. Viņš nekad to neaizslēdza un nekad no tās nenorobežojās. Nekad nekļuva par krasi laikmetīgu sociālu domātāju, sociālu būtni, viņš vienmēr palika saistībā ar šiem dziļajiem arhaiskajiem slāņiem. Manuprāt, viņam pašam pat neradās jautājumi, ka tā nevarētu būt. Tas var būt radīja interesi apkārtējos, tajos, kas vairāk kļuvuši par racionālām, zinātniski pētošām būtnēm. (..) Tas radīja zināmu izbrīnu, kā viens mākslinieks, viens cilvēks var tik brīvi dzīvot šajā paplašinātajā realitātē, kādā, es uzskatu, dzī

12. marta vakarā Latvijas Nacionālajā operā aizvadīta Lielās mūzikas balvas ceremonija. Pasniegtas balvas septiņās kategorijās, kā arī godināti balvu par mūža ieguldījumu laureāti – komponists Vilnis Šmīdbergs un pianists, pedagogs Arnis Zandmanis. Kultūras rondo iespaidi un komentāri pēc Lielās mūzikas balvas pasniegšanas. Ierakstos - intervijas ar laureātiem.  Studijā izvaicājam muzikoloģes Ilzi Šarkovsku-Liepiņu un Ivetu Grundi, mūzikas kritiķi Armandu Znotiņu un džeza mūzikas izdevniecības “Jersika Records” vadītāju Mareku Ameriku. Lielās mūzikas balvas 2023. gada laureāti Gada jaunais mūziķis Dziedātāja Katrīna Paula Felsberga Gada jaundarbs Jura Karlsona simfoniska vīzija "Noslēpumainais dārzs…", pirmatskaņojums 2. decembrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" – Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma Par izcilu interpretāciju Altiste Ilze Kļava – Pētera Vaska Altkoncerts 15. aprīlī koncertzālē "Cēsīs" (kopā ar Tallinas kamerorķestri un diriģentu Juhu Kangasu) Gada ansambli

Māksliniece Laima Eglīte glezno jau daudzas desmitgades un iemīļota vairāku paaudžu skatītāju vidū – gan ar savām plastiskajām un izjustajām figurālajām kompozīcijām, gan labsirdīgajām un emocionālajām grāmatu ilustrācijām un nu jau par klasiku kļuvušo animācijas filmu „Kabata”. Bet ainavu glezniecība viņas daiļradē ir jauns pagrieziens. Sulīgie dabas skati ir viņas jaunākās personālizstādes „Murjāņi un.. par zaļu pat vēl zaļāks” centrā. Tie mijas ar Laimas Eglītes cilvēku vērojumiem un TV pārraidēs tvertu personību vaibstiem. „Par zaļu pat vēl zaļāks” patiesi ir precīzs un šai reizē arī gluži burtisks nosaukums Laimas Eglītes izstādei. Ziemas beigu pelēkumā īpaši spilgti izceļas viņas tvertais leknais zaļums ainās no Murjāņiem, kur māksliniece vada vasaras, agrākām atmiņām Puikulē un arī skatiem pa Rīgas dzīvokļa logu. Kā tapušas šīs ainavas? Nē, māksliniece nedodas ar molbertu plenērā, bet glezno pēc fotogrāfijām, atmiņām un izjūtām. Interesanti, ka ainavu glezniecībai Laima Eglīte pievērsusies tikai pirm

Kādiem aktuāliem tematiem savos pētījumos pievēršas Rīgas Tehniskās universitātes jaunie arhitekti, kuru diplomprojekti aplūkojami izstādē „Sapņu struktūras”, Kultūras rondo pārrunājam ar RTU Arhitektūras un dizaina institūta direktori Māru Liepu-Zemešu un absolventiem - Katrīnu Martu Peizumu un Rolandu Hartmani. Līdz marta vidum inovāciju un zinātnes sasniegumu ekspozīciju telpā «RTU un Origo nākotnes pietura» varēs iepazīt pēdējos gados Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) diplomus ieguvušo jauno arhitektu diplomdarbus. Diplomdarbu kolekcija apver tematiski un ģeogrāfiski plašu jautājumu loku. Diplomprojekts iezīmē arhitekta profesionālās dzīves sākumu. Pēc piecu gadu ilgām studijām topošie arhitekti izstrādā kompleksu maģistra darbu ar integrētu diplomprojektu. Studentam ir iespēja brīvi izvēlēties diplomprojekta tēmu, likt lietā studiju laikā iegūtās zināšanas un prasmes, ļaut vaļu fantāzijai un atklāt savu pasaules redzējumu un rokrakstu plašākai sabiedrībai.