Kultras Rondo

„Tekstilmāksla ir ļoti brīva māksla, ļaujas eksperimentiem,” atzīst tekstilmākslinieki un ar aizrautību sarīko kopīgu izstādi  vienā no Rīgas centra  galerijām. Ar daudzveidīgām tekstilmākslas tehniku interpretācijām skatītājus priecē izstāde „Saknes”, kas kopš 11.aprīļa skatāma Rīgā, galerijā „MuseumLV”. Savus darbus izstādē rāda 13 dažādās šķiedras mākslas jomās strādājoši Tekstilmākslas asociācijas mākslinieki.

Labākās dzejas grāmatas, kuras izvirzīta Latvijas Literatūras gada balvai, šajā nedēļā būs uz Kultūras rondo galda, un tās vaļā vērsim kopā ar dzejniekiem, ieklausoties viņu izvēlētajās dzejas vārsmās. Šodien dzejniece Ērika Bērziņa lasīs dzeju no krājuma  „Ardievas bohēmai!”

Klajā nācis Ulda Rudaka grāmatas „Rokupācija” (2008) jauns izdevums. Tās ir liecības par redzēto, dzirdēto, izjusto, pārdzīvoto, pazaudēto un izsapņoto. Šī grāmata ir gan dokumentāls romāns, gan neparasta latviešu rokmūzikas vēsture — vēstījums caur tajā iesaistīta cilvēka pieredzi. Kultūras rondo tiekamies ar Uldi Rudaku. Grāmatu izdevis apgāds "Dienas grāmata".

Vidzemes koncertzālē „Cēsis” nedēļas nogalē notiks jau septītais komponista Pētera Vaska mūzikas festivāls, kura centrā šogad īpašs notikums – pasaules pirmizrāde diviem baleta viencēlieniem ar Vaska mūziku, ko radījis Ukrainas horeogrāfs Radu Poklitaru, bet uz skatuves izdejos Kijivas Modernā baleta solisti. Kā veidojusies Ukrainas mākslinieku draudzība ar Pēteri Vasku un kādas sajūtas viņi izdejo caur Vaska „Vientuļo eņģeli” un Otro čellkoncertu? Pēc gara ceļa no Kijivas ar vilcienu līdz Varšavai un tad lidmašīnu līdz Rīgai jau nākamajā rītā Radu Poklitaru un pieci dejotāji intensīvi mēģina uz skatuves koncertzālē „Cēsis”. Sākumā bez mūzikas, pēc tam jau – ar. Horeogrāfu Radu Poklitaru ar komponistu Pēteri Vasku saista sena draudzība. Viņi iepazinās Rīgā pirms gandrīz 20 gadiem, kad Poklitaru iestudēja baletu Latvijas Nacionālajā operā un apmeklēja Vaska mūzikas koncertu Lielajā ģildē. Pirmajā no diviem viencēlieniem, kas sestdien, 13. aprīlī, Cēsīs piedzīvos pasaules pirmizrādi, Radu Poklitaru izvēlēj

Šonedēļ tikāmies ar daudzsēriju filmas „Dumpis” radošo komandu, bet ciklā "Audiovizuālās īsmetrāžas" uz klāja ir kinokritiķe Dārta Ceriņa un publicists Žulijens Nuhums Kulibali, lai vētītu Andreja Ēķa vēsturisko fikciju „Dumpis”.

Noasa plūdu stāstu radījuši Rīgas 6.vidusskolas koris un simfoniskais orķestris, iestudējot B. Britena operu bērniem "Noasa šķirsts". Kultūras rondo studijā tiekames ar projekta vadītāju Irinu Švarcbahu, māksliniecisko vadītāju Artūru Švarcbahu, režisori Daci Micāni-Zālīti, kā arī Noasa lomas atveidotāju Emīlu Giluču. Kad dzīvnieki, putni un cilvēki ir pasargāti – Noasa plūdu stāsts atgādina šodien par IESPĒJAMU cilvēka un dabas pasaules harmoniju košās varavīksnes krāsās. Bērniem un jauniešiem saprotamā un gleznainā valodā ar teicamu humora izjūtu skan sprigani dzīvīgā komponista Bendžamina Britena mūzika, kas ar spilgtu vizuālo dramaturģiju, horeogrāfiju un režiju, un mums izstāsta seno Bībeles leģendu. Artūra Švarcbaha diriģenta zižļa vadīts bērnu orķestris, koris un solisti vienradža kuģī ved mūs ceļā brīnuma piepildījumam. Šī ir izrāde, kurā bērni darbosies ne tikai uz skatuves, bet arī orķestrī un skatītāju zālē. Ar saliedētību, pieņemšanu, kopīgu mērķi darīsim pasauli labāku! 

Luga „Ugunsseja” darbs, ar kuru ievērojamais mūsdienu vācu dramaturgs Mariuss fon Maienburgs deviņdesmito gadu beigās kļuva pazīstams starptautiskā līmenī. Ar skaudro stāstu par paaudžu nespēju sadzirdēt vienam otru un vēlmi sadedzināt pasauli, kas šķiet sveša un nesaprotama, Nacionālajā teātrī debitēs jaunais režisors Henrijs Arājs. Kad Mariuss fon Maienburgs sarakstīja lugu „Ugunsseja”, viņam bija divdesmit pieci. Tikpat, cik tagad režisoram Henrijam Arājam, kurš šo darbu izvēlējies debijai Nacionālajā teātrī. Režisoru ļoti personīgi uzrunājis Maienburga notvertais pusaudžu izmisums. Maienburga luga ir apzināti provokatīva: tās centrā ir ģimene, kurā neviens nespēj veidot emocionāli veselīgas attiecības. Un Evijas Krūzes un Ulda Anžes atveidotie vecāki ilgstoši nepamana savu bērnu arvien tumšāko apsēstību ar uguni un seksualitāti. Pusaudži Kurts un Olga, ko spēlē Igors Šelegovskis un Jana Ļisova, izmisīgi baidās kļūt līdzīgi saviem vecākiem un meklē patvērumu viens pie otra. Incests, greizsirdība, piromā

Kāpēc nevajag fiksēt katru saulrietu un kā savaldīt mirkli tā, lai no tā taptu lielformāta mākslas fotogrāfija, kurā pēc tam var vērties bezgalīgi? Par šo un daudz ko citu, kas sastopams fotomākslinieka realitātē, Kultūras rondo stāsta fotogrāfs Jānis Deinats, kura izstāde "Masas no 11. aprīļa līdz 11. maijam būs aplūkojama "Māksla XO" galerijā. Personālizstādē "Masas" eksponētas 10 jaunākās lielformāta fotogrāfijas – fragmenti no fotosērijas "Masas", kurās Jānis Deinats pēta vizuālo masu tipoloģiju, kuru veido vispārīgā, idealizētā modeļa (masas) un atsevišķā indivīda vai kompozīcijas detaļas savstarpēji daudznozīmīgās attiecības, brīžam groteski saasinātā skatījumā. "Pirmkārt, iespējamo izstādāmo attēlu ir vairāk, otrkārt - telpas ietilpīgums. Trešām kārtām, projekts vēl turpinās. Angliski pieņemts teikt "work in progress". Kāpēc tieši šīs desmit? Šinī brīdi bija šāda sajūta. Tikpat labi pēc laika varētu būt cita sērija," stāsta Jānis Deinats. Kas ir "Masas"? Jānis Deinats atbild ar frāzi no Šekspīra: "V

Par līdzjūtību, ģimeni un mīlestību vēsta jaunākais baleta iestudējums „Džungļu grāmata”. Šonedēļ, 12. aprīlī, Latvijas Nacionālajā baletā pirmizrāde komponista Kārļa Lāča un horeogrāfa, arī libreta autora Raimonda Martinova baletam visai ģimenei. Darbs tapis iedvesmojoties no angļu autora Radjarda Kiplinga stāstu krājuma „Džungļu grāmata”. Gan dejotāji, gan iestudējuma radošā komanda uzsver līdzradīšanas brīvību darbā pie iestudējuma. Radjarda Kiplinga „Džungļu grāmatas” ir labi zināmas dažādu paaudžu lasītājiem arī Latvijā, jo vairākas reizes izdotas latviešu valodā. Kiplings tēlo dzīvi džungļos, piešķirdams zvēriem īpašības, kas raksturīgas cilvēkiem. Vairākos „Džungļu grāmatas” stāstos aprakstīts Mauglis – zēns, kuru džungļos izaudzina vilki. Baleta libretu Raimonds Martinovs veidojis kā bērna stāstījumu par Kiplinga grāmatu, apvienojot fantāziju ar realitāti. Mūziku baletam komponējis Kārlis Lācis, viņa radošo darbu sarakstā mūzikli un mūzika daudzām izrādēm, arī baleta viencēliens „Oskars Stroks. Rīga

Saruna Kultūras rondo studijā par to, kas mūs patiesībā visus vieno un kāpēc būtu jaskatās uz svešiem miroņiem. Šī mēneša jubilāre – māksliniece Diāna Dimza-Dimme ieved mūs savas jubilejas izstādes “Piedzimšanas diena” dziļumos. Tā aplūkojama Kalnciema kvartālā. Māksliniece Diāna Dimza-Dimme jubileju svin ar izstādi "Piedzimšanas diena".  

Viņi nupat pievienojušies vecuma grupai „65+”, bet pensijā doties pavisam noteikti negrasās! Savu jubileju Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis „Vektors” svinēs pavisam jauneklīgā garā – ar veseliem diviem liela mēroga koncertiem Ķīpsalas izstāžu hallē. Vienā no tiem izdejojot savu zelta fondu, bet otrā piedāvājot pirmoreiz tieši „Vektoram” veidotu deju uzvedumu ar kolektīva vadītājas Dagmāras Bārbales horeogrāfiju un Mārtiņa Miļevska mūziku. „Vektora” mājās Rīgas Tehniskajā universitātē lielos kublos plaukst bērzi, un visa mēģinājumu zāle smaržo pēc pavasara. Tieši pavasarim veltīts kolektīva vēsturē pirmais tieši „Vektoram” veidotais deju uzvedums “Aiz ko garš pavasar’s?”, kas uz skatuves pulcēs 120 dejotāju un vairāk nekā 20 mūziķu. Deju soļus radījusi „Vektora” vadītāja Dagmāra Bārbale. Ideja par jaunu koncertprogrammu „Vektora” jubilejai radusies Covid laikā, kad tapa Bārbales izlolotā un pandēmijas ierobežojumu iedvesmotā multimediālā dejas izrāde „Latvju zīmēs rotāties”. Viss sācies ar

Jaunā Andreja Ēķa daudzsēsiju spēlfilma „Dumpis” jau šonedēļ tre piedzīvos savu pirmizrādi. Stāsts ir par sacelšanos uz padomju flotes karakuģa „Storoževoj” 1975. gada novembrī Rīgā. Par padomju armijas stāsta filmēšanu vienā komandā ar ukraiņu kolēģiem stāsta gan pats seriāla režisors Andrejs Ēķis, gan arī vadošo lomu aktieri Dainis Grūbe, Elīna Hanzena un Egons Dombrovskis.

Gerds ir visa darītājs. Bijušais Jaunā Rīgas teātra aktieris Gerds Lapoška vēlas pierādīt, ka var radīt neatkarīgu darbu, protams, kopā ar draugu komandu. 8.aprīlī Rīgā, Hanzas ielā notiks aktiera personālizrāde – komēdija „Goodbye, February!” jeb „Uz redzi, februāri!”.

Vai izrāde var uzlabot attiecības ar partneri? Ar šādu mazliet pārdrošu jautājumu pie skatītājiem nāk jauna laikmetīgās dejas izrāde “Pāru terapija”. Šajā laikmetā, kad dzīve kļūst dārgāka un nav drošības par nākotni, daudzi no mums kļūst arvien nervozāki un biežāk konfliktē ar tuvākajiem. To, ka neesam vieni šais grūtībās, apliecina lielās rindas pie psihoterapeitiem. Horeogrāfe Liene Grava ar dramaturgu Artūru Dīci to ņēmuši par pamatu jaunajai izrādei, caur trīs dejotāju pāriem izdzīvojot attiecību sarežģījumus dažādās paaudzēs. Debija kustību izrādē šī būs aktierim Ģirtam Krūmiņam. Izrāde sākas nevis ar cilvēkiem uz skatuves, bet gan divu putekļu robotu deju. Nesatricināmā mierā tie perfektā vidē tīra paklāju. Jeb, kā saka izrādes horeogrāfe Liene Grava un dramaturgs Artūrs Dīcis, “Kamēr nav cilvēku, tikmēr nav problēmu.” Kolīdz roboti pazūd katrs savā “mājā” un skatuvi ieņem dejotāji, glītā matraču gulta tiek izjaukta un pārtop te emocionālās sienās starp cilvēkiem, te varbūt terapeita kabinetos. Uz š

Tradicionālais pasākums "Satiec savu meistaru!" šogad ilgs visu aprīli un ik nedēļas nogali aicinās interesentus uz kādu no latviešu vēsturiskajām zemēm un Rīgu izzināt mūsu nemateriālo kultūras mantojumu meistarklasēs, praktiskās nodarbībās un lekcijās. Par to, kā šogad norisināsies "Satiec savu meistaru!", stāsta Latvijas Nacionāla kultūras centra Tautas lietišķās mākslas centra eksperte Linda Rubena un Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzeja pārstāves - Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Rozīte Katrīna Ponne un Restaurācijas departamenta vadītāja Ieva Jekševica. Sazināmies ar jūrnieku mezglu sējēju, meistari no Liepājas Ilzi Vainovsku. Latvijas Nacionālajā kultūras centra (LNKC), pašvaldību un amatu meistaru kopīgi rīkotais pasākums "Satiec savu meistaru!" notiks jau 16. reizi, pulcējot meistarus un viņu "mācekļus" apmēram 200 norišu vietās. Lai ikviens interesents varētu satikt meistarus visā Latvijā, pasākuma norise šogad ieplānota vairākās nedēļas nogalēs: 6. un 7. aprīlī – Vidzemē, 13. un 1

Dāvja Sīmaņa „Marijas klusums” un britu režisora Džonatana Gleizera „Interešu zona” – divas vēsturiskas filmas, ar kurām savas audiālās īsmetrāžas Kultūras rondo sāk Dārta Ceriņa un Žulijens Nuhums Kulibali.

4. aprīlī, pulksten 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāva izstāžu zālē atklās laikmetīgās mākslas autora Kriša Salmaņa izstādi "Bezdarbības māktie ziloņi". Kultūras rondo tiekamies ar mākslinieku Krišu Salmani un kuratori Andu Bolužu. Izstādes izpētes procesā mākslinieks tikās ar visdažādākajiem bibliotēkas speciālistiem – indeksētājiem, mākslas krājuma glabātājiem, grāmatniecības vēsturniekiem un citiem. Guvis ieskatu tās attālākajās krātuvēs, mākslinieks bibliotēku rāda kā spoguļu labirintu, kurā ceļā uz mērķi apmeklētāju vada bibliotekāru izstrādātie meklēšanas rīki.   Par izstādes ieceri Krišs Salmanis sacīja: "Mūsu uzdevums bija radīt mākslas darbu par bibliotēkas informācijas sistēmām. Tādas ir vairākas, lielākoties elektroniskas, un tās labi darbojas. Taču mēs izvēlējāmies savu, ne visai skaidru sistēmu. Tā ir neefektīva, bet interesanta. Šajā izstādē ir daži atradumi."  Izstādē radītā spoguļu labirinta līkločus ietekmē gan Kriša minētie atradumi – UDK jeb universālās decimālās klasif

Rīt, 4. aprīlī, Kultūras rondo sāks Dārta Ceriņa un Žulijens Nuhums Kulibali savas audiālās īsmetrāžas jeb ierakstu sēriju „Audiovizuālās īsmetrāžas”. Iztaujājam kino speciālistus, par ko tad būs šis cikls. Pirmā saruna būs par filmām „Marijas klusums” un „Interešu zona”.

Divu sieviešu saruna, sadraudzība dzejā un attēlā – tāds ir dzejnieces Laimas Mūrnieces un mākslinieces Elīnas Brasliņas kopdarbs, veidojot dzejas grāmatu „Domām nav māju”. Marta sākumā klajā nāca fonda „Nāc līdzās!” dalībnieces Laimas Mūrnieces pirmā dzejoļu grāmata, ko ilustrējusi un vāka dizainu veidojusi māksliniece Elīna Brasliņa. Laimas Mūrnieces dzeja iepriekš publicēta vairākos kopkrājumos, tai skaitā fonda „Nāc līdzās!” izdotā jauniešu ar īpašām vajadzībām dzejas grāmatā. Laimas Mūrnieces dzejas grāmatas atvēršanā Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē dzejas saplūsmi mūzikā dzejniecei palīdzēja veidot mūziķis Kārlis Auzāns. Dzejas priekšnesums sniedza sanākušajiem ieskatu Laimas pirmajā dzejas krājumā, kurā iekļauti ilgākā laika periodā tapuši dzejoļi. Fonda „Nāc līdzās!” vadītāja Sarma Freiberga rosinājusi izdot Laimas dzejas krājumu. Laimas dzejoļu grāmatu „Domām nav māju” bagātīgi ilustrējusi un dizainu veidojusi Elīna Brasliņa. Fondam „Nāc līdzās!” sadarbība ar mākslinieci veidojās jau pirmās

No 4. aprīļa kinoteātros visā Latvijā sāks demonstrēt jauno filmu studijā "Mistrus Media" veidoto režisora Dāvja Sīmaņa filmu "Marijas klusums", kas pasaules pirmizrādi jau piedzīvojusi 74. starptautiskajā Berlīnes kinofestivālā un saņēmusi Ekumēniskās žūrijas balvu. Par jautājumiem, kurus uzdeva žurnālisti Berlīnē un par to, kā tapa šis kino stāsts, Kultūras rondo saruna ar filmas režisoru Dāvi Sīmani, mākslinieci Kristīni Jurjāni un aktrisi Olgu Šepicku-Slapjumu. Filma "Marijas klusums" ir vēsturiska drāma, kas veidota pēc slavenās teātra un kino aktrises Marijas Leiko dzīvesstāsta un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz Padomju Savienību, lai rūpētos par mazmeitu, un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieci un upuri. Scenārijs balstīts reālos vēsturiskos notikumos, atspoguļojot Staļina realizētās nacionālās operācijas Krievijā, kas vērsās pret dažādu tautību cilvēkiem, nogalinot līdz pat miljonam cilvēku. Galvenās varones prototips Marija Leiko, kur