Krustpunkt?

No amata atkāpies KNAB vadītājs Jēkabs Straume, bet birojs uzsācis pārbaudi par Saeimas deputātes Leilas Rasimas dzīvokļa īres kompensāciju. Latvijas robežu ar Baltkrieviju tomēr neslēgs. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska-Butkeviča, "Providus" asociētā pētniece Līga Stafecka un TV24 žurnālists Armands Puče.  

Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Raivi Melni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Ņikita Andrejevs un 360TV žurnālists Uldis Āboliņš.  

Latvijas-Baltkrievijas robežu pagaidām neslēgs. Šādu lēmumu pieņēmusi valdība. Bet, kas notiek uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju? Kāpēc Iekšlietu ministrija rosināja robežu steidzami slēgt un kāda vispār ir pašreizēja situācija, runājot par migrāciju un centieniem stiprināt iekšējo drošību? Krustpunktā diskutē Iekslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore (Nacionālā apvienība), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība), Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Juris Martukāns un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.  

Vakar, 3. augustā, sasauktā nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" obligāciju īpašnieku sapulce tā arī nenotika. Nebija kvoruma. Nākamā tiek organizēta augusta vidū. Faktiski tas ir viss, ko mēs šobrīd zinām. Kompānijas jaunā stratēģija esot izstrādāta, bet tā tiek turēta noslēpumā, un lidsabiedrības padome to vēl nemaz nav apstiprinājusi. Krustpunktā runājām martā par to, ka vasarā būs jāpieņem viens vai otrs lēmums. Vasara tuvojas noslēgumam. Gan no premjera biroja, gan Satiksmes vai Finanšu ministrijas atbildīgie nav gatavi pagaidām nākt un skaidrot tālākos notikumus. Vienīgais, ko var saprast no publiski izskanējušā, joprojām tiek izmisīgi meklēti naudas devēji. Esam šoreiz lūguši trīs no dalībniekiem, kas piedalījās mūsu iepriekšējā raidījumā, atnākt uz Krustpunktā vēlreiz, lai dalītos ar savu redzējumu no malas. Situāciju analizē "Grant Thornton Baltic" vadošais partneris Latvijā Raitis Logins, ekonomists Aivars Strakšas un SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.  

Krustpunktā Lielā intervija: iniciatīvas "Lielas rūpes par mazajiem" projekta vadītāja Dace Uibu.  

Īsā laikā divi Valsts policijas darbinieki paši kļuvuši par aizturētajiem. Alkohola reibumā izdarīti smagi noziegumi. Cilvēka piekaušana līdz nāvei un dzērumā vadīta auto avārija. Apstāķļu sakritībai vai ilgstošas disciplīnas problēmas Valsts policijas rindās? Pēdējā nedēļā aktualizējies arī jautājums par robežu starp humoru un rasismu. Plašu ievērību guvusi epizode no Sabiles svētkiem, kur ielu karnevālā daži cilvēki parodēja tumšādainus preču piegādes kurjerus. Tikmēr kāda Rīgas domes deputāte izplatīja video, kurā attēlota vardarbība pret citas ādas krāsas cilvēkiem.  Turpinās "airBaltic" lidojums caur tumšiem neziņas mākoņiem. Valdība piecas stundas lēma par uzņēmuma finanšu situāciju un nākotni, taču neskaidrība par uzņēmuma likteni tikai palielinās.  Tūkstošiem mūziķa Pitbull cienītāju šonedēļ piedzīvoja pamatīgu vilšanos. Koncerts Mežaparkā pēdējā brīdī tika atcelts, kā iemeslu minot skatuves tehniskās problēmas. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu

Krustpunktā izvaicājam "Pasažieru vilciena" ("VIVI") valdes priekšsēdētāju Raiti Nešporu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs un žurnāla "Dienas Bbizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Politiķi atkal atgriezušies pie diskusijas par valsts finansētiem zinātniskiem pētījumiem un vairāku lietderība valsts ekonomikai tiek apšaubīta, īpaši humanitārajās jomās. Kur ir robeža starp akadēmisko brīvību pētāmo jautājumu izvēlē un politiķu norādēm – kas ir un kas nav lietderīgs pētījums? Vai paši zinātnieki pietiekami sabiedrībai skaidro sava darbu rezultātus un vai visiem pētījumiem ir jāsniedz praktisks pielietojums mūsu ikdienā?  Diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadītājs, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks Oskars Teikmanis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.  

Atcelti divu Dziesmu un deju svētku māksliniecisko koncepciju konkursu rezultāti. Kā tas ietekmēs sagatavošanos svētkiem? Aktuāls ir arī jautājums, vai Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki būtu jārīko vienam organizatoram nevis divām dažādām ministrijām, kā tas bijis līdz šim?  Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas nākotni saruna Krustpunktā. Diskutē Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, diriģents Māris Sirmais, pasākumu producents Edžus Arums un horeogrāfs Agris Daņiļēvičs. Šobrīd esam tieši pusceļā, sagaidot XXVIII Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus. Mainās gadsimti, varas un paaudzes, bet Dziesmu svētku tradīcija ir nemainīga, un tai, tāpat kā Latvijai, mēs vēlam saules mūžu. Bet nemainīgi jau kopš pašiem pirmsākumiem ir arī strīdi un viedokļu atšķirības, kādiem šiem svētkiem ir jābūt. Reizi piecos gados sarīkot ko tik īpašu nav viegls uzdevums. Gatavošanās jau aktīvi notiek, un nesen uzzinājām, ka Iepirkumu uzraudzības birojs

Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumi fundamentālo un lietišķo pētījumu sarakstā aizņem vien ceturto daļu, tomēr tieši tie izpelnījušies Saeimas deputātu uzmanību. Kad politiķu interese par zinātni ir laba un vajadzīga, bet, kad tā ceļ sarkanos brīdinājuma karogus? Par to plašāka saruna Krustpunktā ar Vidzemes Augstskolas vadošo pētnieku un padomes priekšsēdētāju Gati Krūmiņu.  

Nedēļa bijusi notikumiem bagāta. Uzzinājām par Ungārijas OTP bankas ienākšanu Baltijas tirgu, nopērkot "Luminor" banku. Bet tas, ka OTP bankai joprojām ir filiāle Krievijā, tomēr raisa jautājumus. Katrā ziņā regulators šo darījumu vēl izvērtē. Tikmēr prokuratūra valdībai prasīja atcelt iepriekšējā Ministru Kabineta lēmumu "kokrūpnieku lietā", kur ir apsūdzības par valstij radītiem zaudējumiem. Tomēr esošais Ministru Kabinets to nevarot darīt. Plaši apspriests tiek arī policijas slēdziens par kādas sievietes apsūdzību par imigrantu uzmākšanos Rīgas centra, izpētot apstākļus, tostarp pārbaudot videokameru ierakstus, policija secinājusi, ka šāds gadījums nav noticis. Par nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Analizē Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījumā „Kas notiek Latvijā” redaktore, Ansis Bogustovs no TV24 un Māris Antonevičs no "Latvijas Avīzes".  

Krustpunktā runājam par iekšējo drošību un Valsts policijas darbu. Uz žurnālistu un Latvijas Radio klausītāju jautājumiem atbild Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.  

Par to, ka Krievija, nespējot uzvarēt Ukrainu, grib atrast jaunus mērķus mūsu reģionā ir minējuši gan izlūkdienesti, gan izteikušās dažādu valstu amatpersonas. Pret Baltijas valstīm jau sen izvērsts hibrīdkarš, bet tas iegūst arvien jaunas izpausmes. Rumānijā ielidojis Krievijas drons, kas trāpīja pa dzīvojamo māju, lika domāt, vai Krievija netestē arvien jaunas robežas, cik tālu var iet, kamēr NATO valstis īsti nerīkojas. Kāda ir mūsu drošības situācija, cik gatavi esam dažādiem izaicinājumiem, par to diskutējam Krustpunktā. Analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš, Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins un Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Karlsbergs.  

Memoranda padomes locekļiem no nevalstiskajām organizācijām par dalību sēdēs plāno vairs nemaksāt – šādu rīkojumu izdevis premjers Andris Kulbergs līdzekļu taupīšanas nolūkos. Ar viņa izteikumiem par naudas saņemšanu par pasēdēšanu sākās plašāka diskusija par valdības pārstāvju attieksmi pret nevalstisko sektoru, arī to, vai nevalstiskajām organizācijām vispār jāsaņem valsts atbalsts. Par nevalstisko organizāciju lomu un valsts naudas tērēšanu tām diskusija Krustpunktā. Analizē un skaidro Ministru prezidenta padomnieks Mārtiņš Brencis, Latvijas Pilsoniskās alianses interešu pārstāvības vadītāja Elīna Grīnhofa un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, sociologs, Eiropas sociālā pētījuma nacionalais koordinators Latvijā Jurijs Ņikišins.   -- Par nevalstisko organizāciju lomu arī saruna raidījumā Labrīt.    

Krustpunktā lielā intervija: Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītāja Līga Bāriņa. Esošā valdība ir darbu sākusi salīdzinoši īsu laiku pirms vēlēšanām, tādēļ katram ministram tika prasīts noteikt trīs prioritātes, ar ko strādāt. Veselības aprūpē tās saistītas ar slimnīcu tīkla reorganizāciju, pacientu vienotā pieraksta izveidi un zāļu reformu. Ko par šī prioritātēm un valdības pirmo pusotru darba mēnesi domā veselības aprūpē strādājošie? Tomēr vispirms īsi par diskusiju, kas tagad norit par nevalstisko sektoru, jo arī arodbiedrība arī ir viens no nevalstisko organizāciju (NVO) veidiem. Premjera izteikumi par "parunāšanās apmaksāšanu" valdības Memoranda padomes sēdē izraisīja plašu rezonansi. NVO pārstāvji piekrīt, ka finansējuma uzraudzībai, ko valsts iegulda nevalstiskajā sektorā, ir jābūt un tāda jau ir, bet vairāk satraucas par efektu, ko šādi izteikumi izraisa kopumā, jo bažījās, ka tie grauj uzticību nevalstiskajam sektoram kā tādam. Daudzas reakcijas publiski l