K Labk Dzvot

Kādos acu problēmu gadījumos ir jāgriežas pie oftalmologa un kādos - pie optometrista? To noskaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve un optometriste Aiga Švede. Oftalmologs ir ārsts, kas veic acu izmeklēšanu, redzes asuma un tā korekcijas noteikšanu, acu slimību konservatīvu un ķirurģisku ārstēšanu. Optometristi ir primārās aprūpes speciālisti, kas nodarbojas ar profesionālu acs un redzes sistēmas aprūpi, ieskaitot redzes optisko defektu korekciju, optisko materiālu izplatīšanu, acu slimību diagnostiku un aprūpi, kā arī redzes sistēmas rehabilitāciju. "Ja cilvēks īsti nezina, kas viņa kaiš, tad jebkurš ceļš, ja vēršas pie acu ārsta [oftalmologa] vai optometrista, būs pareizais, jo ir jāmeklē risinājums," norāda Aiga Švede. "Ja atnāks pie optometrista un tur būs tikai runa par brillēm, nekur nebūs vairāk jādodas." Tikai redzes novērtēšana mūsdienās jau vairs nav redzes pārbaude. Anda Balgalve iesaka, ka labāk būtu, ja recepti brillēm izrakstītu specialists, kas strādā optikā

Seniora vecums vai senjora vecums? Kā tad ir pareizi? Arī to apspriedīsim novembra latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Izaicinājums šobrīd ir viss un šo vārdu lieto vietā un nevietā. Dite Liepa mudina izmantot citus vārdus - grūtības, pārbaudījums, uzdevums vai eksāmens. Izaicinājums aizstāj visu - labu, sliktu, provokatīvu, pozitīvu, negatīvu, traģisku. "Ļaujiet atpūsties mazliet vārdam. Bieži valodniecībā runā par "nogurušiem vārdiem", vārds pats par sevi nav slikts, bet tam ir kāda konkrēta šaura nozīme un nedeldēt to tik ļoti," vērtē Dite Liepa. Bet par pieteikumā minētajiem vārdiem seniors un senjors, Andrejs Veisbergs skaidro, ka senjors ir spāņu izcelsmes vārds un apzīmē spāņu augstmani, seniors ir latīņu izcelsmes vārds un nozīmē vecāko.   

Lai vieglāk izvēlēties garo distanču pārgājienu maršrutu – Mežtakas un Jūrtakas vairāk nekā 600 km garie maršruti tagad sadalīti dažādās interešu tematikās: Sapņu taka, Kultūrpieredze, Dabas skaistums, Ar bērniem, Ziemas prieks, Cauri pilsētai, Ar velo, Laivā, Viegli ejams. Vairāki posmi pielāgoti cilvēkiem ratiņkrēslos vai ar redzes ierobežojumiem. Abās takās uzstādītas vairākas tiešsaistes kameras, kas palīdz izvērtēt apstākļus, plānojot pārgājienu. Aicinot doties dabā, ja ne šajā svētku dienā, tad kādā citā rudens, ziemas, pavasara vai vasaras dienā, runājam par jaunumiem pārgājienu piedāvājumā. Stāsta Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele un Vidzemes augstskolas lektors, tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis. Uzklausām Silvestru Šlosbergu, kurš kopā ar ģimeni regulāri dodas Mežtakas un Jūrtakas pārgājienos, un Kristīni Līci, kura kopš vasaras regulāri dodas Jūrtakas pārgājienos, dažkārt arī kopā ar dēlu.

Jau pavisam drīz nevienu nepārsteigs tas, ka arvien biežāk svaru zālē trenējas arī senioru vecuma sportisti. Kāpēc muskuļus trenēt arī pēc 60, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Sporta laboratorijas - FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko. "Gribot negribot pēc 30 - 40 gadu vecuma maksimālais muskuļu spēks un līdz ar to arī muskuļu masa pamazām diemžēl krītas. Tā robeža, kad mums vajadzētu par to aizdomāties arvien vairāk un un pievērst tam uzmanību ikdienā, tie būtu apmēram jau 40 gadi. Sasniedzot šo 60 gadu slieksni, šīs lietas notiek ātrāk. Un muskuļu masa krītas, tai skaitā arī spēks, apmēram par vienu līdz 2% katru gadu. Tas ir diezgan daudz. Un līdz ar to tas mums liek saprast to, ka ir laiks par muskuļiem, tai skaitā muskuļu spēku un masu, parūpēt

Šogad valstī netika atrasts finansējums jaunu reto slimību diagnožu iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā un daudzi pacienti nesaņēma iespēju uzsākt ārstēšanos. Kā būs nākamajā gadā un kas jādara, lai šāda situācija neveidotos, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Skride un Latvijas Reto slimību alianses valdes locekle Ieva Plūme. Slimību sauc par retu, ja ar to slimo mazāk kā viens no 2000 cilvēkiem. Kopumā dažādu reto slimību skaits pasaulē ir liels un katru gadu tiek atklātas jaunas diagnozes. Andris Skride skaidro, ka ir daudz cilvēku, kam varētu būt kāda retas saslimšana, vairumā gadījumu specifiska ārstēšana nav vajadzīga, bet ir retas slimības, kuras norit smagi un tur būtiska nozīme inovatīviem medikamentiem. "Latvijā apmēram 1/4 daļa saslimušo zina, ka viņiem ir kāda reta slimība. Šobrīd top jauns reto slimību reģistrs, lai precīzi zinātu, cik reto slimību a

Kāpēc fleksitārietis nav tas pats kas veģetārietis? Kur slēpjas atšķirība starp fleksitārismu un veģetārismu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro sertificēta fitnesa un uztura trenere Madara Meiere un uztura speciāliste Lizete Puga. Veselīgs uzturs ir regulars, mērens un daudzveidīgs. Cilvēki dzīvo pasaulē, kurā ērti ēst gaļas produktus, piena produktus dienu no dienas, nemaz nepamēģinot pākšaugus.  Raidījuma viešņas mudina ēst dažādi. Neviens nesaka, ka kotletes ir neveselīgas, problēma ir daudzumā un tajā, cik bieži izvēlas dažādus gaļas izstrādājumus.  Lizete Puga norāda, ka kādā konferencē uzsvērts, ka tas, ka cilvēks neēd dārzeņus, ir tikpat bīstami, kā izsmēķēt cigarešu paciņu ik dienu. "Ja gribam izvēlēties palikt 50 gadus vienās biksēs, nav nepieciešams izvēlēties pilnpiena produktus un nav ieteicams izvēlēties treknas gaļas izstrādājumus. Un trekna gaļa ir visa veida pusfabrikāti - cīsiņi, desas. Tas ir vistīrākais piesātināto tauku avots," norāda Lizete Puga. Viņa mudina daudz v

Startē sociāli informatīvā kampaņa "Kam auto gatavs, tam ziema droša". Par kampaņas vēstījumiem vairāk interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas automoti biedrības (LAMB) prezidents Juris Zvirbulis, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, Ceļu satiskmes drošības dienesta (CSDD) satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis. Galvenais uzsvars kampaņā ir izmaiņas likumdošanā, ka no 2024. gada 1. decembra drīkst braukt ar riepām, kurām ir apzīmējums "sniegpārsliņa kalnā". Vissezonas riepas, kā bija atļauts līdz šim, vairs nedrīkstēs izmantot.  Aicina pārbaudīt, vai riepas atbilst jaunajām prasībām. Izmaiņas vērstas uz to, lai uzlabotu satiksmes drošību. Tāpat aicina pārbaudīt,  vai riepu protektors nav pārāk nodilis. Minimālais biezums ir 4mm; vai vējstiklu slotiņas darbojas un arī tīra stiklu, neatstājot švīkas; vai ir ziemā derīgais vējstiklu šķidrums iegādāts; pārb

Kontrolējot svaru, nepieļaujot aptaukošanos vai to ārstējot, var izvairīties no cukura diabēta. Vai šim apgalvojumam ir pamats? To vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe, Endokrinoloģijas centra ambulatorās daļas vadītāja Una Gailiša un Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja, psiholoģijas un sociālo zinātņu maģistre, pasniedzēja un zinātniskā asistente Rīgas Stradiņa universitātē Gunta Freimane. Una Gailiša apstiprina, ka ir taisnība - jo lielāks cilvēkam liekais svars, jo lielāks ir risks saslimt ar otrā tipa cukura diabētu. Diemžēl mūsdienās tā ir arī jaunu cilvēku slimība. Mūsdienu cilvēkam ļoti jādomā, ka ieplānot sev fiziskās aktivitātes un arī jādomā par pareizu uzturu. Ārste arī atzīst, ka saprot tos, kam ir sēdošs darbs garas stundas un ir grūti saņemties vēl pēc tā fiziskām aktivitātēm, jo ir nogurums un grūti sevi piespiest. „Otrā tipa cukura diabētu labi var ārstēt, ja cilvēks pats tajā iesaistās. Reiz

Vai pienācis laiks ieziemot dārzu? Vaicājam ekspertēm raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas vēl jāpaveic dārzā pirms "ziemas miega", skaidro dārzniecības "Dobītes" pārstāve Marcinkēviča un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Šogad rudens ir garš un var darbus darīt ilgāk. Var arvien  stādīt sīpolpuķes, ziemas sīpolus un arī ķiplokus. Kas vēl nav paspējuši izdarīt visas lietas siltumnīcā, to var paspēt, jo vēl ražo tomāti un paprika.

Mājas aptieciņā vajadzētu būt dzelžainai kārtībai un visam, kas tur atrodas, būtu jābūt derīgam. Ko darīt, ja kādam medikamentam lietošanas termiņš ir beidzies, un kā samazināt nederīgo medikamentu apjomu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute, "Mēness aptiekas" farmaceite Ieva Virza un "Apotheka" farmaceite Laila Zālīte. Farmaceites atgādina: Lielākā kļūda - cilvēki veido aptieciņu vannas istabā, kur ir paaugstināts mitrums, kas var ietekmēt medikamentus. Vai arī vecāki cilvēki atstāj visus ikdienā lietojamos medikamentus kaut kur saulē, vai arī nepievērš uzmanību, ka no rīta nespīd saule vietā, kur glabājas medikamenti, bet pusdienā spīd un ieteicamā glabāšanas temperatūra ir pārsniegta. Tāpat zālēm jāatrodas maziem bērniem nepieejamā vietā. Labie zāļu krājumi ir medikamenti, kas jālieto ikdienā hronisku saslimšanu gadījumā. Šos medikamentus nepieciešams nodrošināt laicīgi. Medikamenti, kam beidzies derīguma termiņš, bez žēlastības ir jāšķiro

Pārticis vidusslānis nodrošina valsts stabilitāti. Bet kā nonākt līdz stabilam un pārtikušam vidusslānim Latvijā? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede un LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes tenūrprofesore socioloģijā Inta Mieriņa.

Ikviens Eiropas Savienības pilsonis un iedzīvotājs varēs izmantot personīgo digitālo maku. Latvijas iedzīvotāji maku vērs vaļā ar e-paraksta palīdzību. Arī par citiem e-paraksta jaunumiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Jaunumus skaidro Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine un centra kiberdrošības eksperts Artūrs Filatovs. Kopš eParaksta ieviešanas Latvijā jau apritējuši 18 gadi un LVRTC to nosvinēja ar jauna rīka ieviešanu, lai palīdzētu cilvēkiem kļūt vēl digitāli drošākiem un lietot nacionālos identifikācijas rīkus. Tā ir jauna lietotne "eID Scan", kuras lietotāji ir eID karšu turētāji, kas vēlas pieslēgt e-paraksts mobile lietotni tālrunī. Vineta Sprugaine norāda, ka jaunā lietotne izveidota, lai būtu ērtāk cilvēkiem izmantot eID karti un eParakstu, jo līdz šim gan bija nepieciešams instalēt programmatūru datorā, gan iegādāties karšu lasītāju. Šo lietotni LVRTC izstrādājis, ņemot vērā iedzīvotāju iebildes par nepieciešamību iegādāties karšu lasītāju. Lai izmant

Pēdas locītava ir viena no vai pat visnoslogotākā cilvēka locītava. Liela slodze, lielas problēmas. Kas būtu jādara, lai pasargātu pēdas no pārmērīgas slodzes, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro fizioterapeite Ilze Vindele-Strode un traumotoloģe ortopēde Evita Rumba. Turpinām jau iepriekš iesākto sarunu par pēdu veselību un atbildām uz klausītāju jautājumiem.

Četrās piektdienās četri daudzdzīvokļu māju renovācijas stāsti izstāstīti. Piektajā piektdienā redzētā un dzirdētā apkopojums, kā arī spriežam par daudzdzīvokļu ēku renovācijas programmas nākotni. Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktore Selīna Vancāne, Rīgas namu pārvaldnieka Māju atjaunošanas nodaļas atjaunošanas projektu vadītājs Arnis Neimanis, Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, Rīgas valstpilsētas pašvaldības pārstāvis Jānis Ikaunieks. Uzklausām arī rīdzinieku pieredzes stāstu. Jana un Rūta dzīvo Rīgā, kādā Valdemāra ielas daudzdzīvokļu namā. Namam pavisam drīz varētu piemērot grausta statusu, jo ēkai ir nosēdušies pamati, jāatjauno arī mājas fasāde. Par izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras mājas iedzīvotājiem, kas dzīvo tā dēvētajā Staļina laikos celtajā mājā, vairāk ierakstā.

Pasauli var padarīt labāku dažādos veidos. Atkritumu šķirošana ir viens no tiem. Kā mainījušies Latvijas iedzīvotāju paradumi attiecībā uz atkritumu šķirošanu un kā veicināt aktīvāku iesaistīšanos, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē uzņēmuma "AJ Power Recycling" valdes locekle Solveiga Grīsle, "ZERO Waste Latvia" pārstāve Anna Doškina un uzņēmuma "Balticovo" komunikācijas un attīstības vadītājs Toms Auškāps. Runājot par izvēlēm par labu atkārtoti lietojamam iepakojumam, Anna Doškina atzīst, ka cilvēkiem veikalā nav laika stāvēt un lasīt, vai konkrētais iepakojums ir pārstrādājam. Turklāt, kurš zina, kurš iepakojums ir pārstrādājams, kurš - nē.  "Tur ir kaut kādi cipariņi virsū. Vai mums ir jābūt izglītotiem par to, kurš iepakojums ir un kurš nav pārstrādājams. Es gribētu pirkt, pārliecināties un būt droša, ka šis iepakojums, ko nopirkšu, noteikti būs pārstrādājams. Tas jau ir ne tikai mūsu personīgās izvēles, bet vairāk sistēmas jautājums. Vai likumdošana nodrošina, vai tas, ko es pirkšu veikalā, un i

Pēc pārciesta insulta cilvēkam dzīves kvalitāte var strauji pasliktināties. Tomēr to ir iespējams, ja ne atgūt iepriekšējā līmenī, tad ar pamatīgu darbu krietni uzlabot. Par muskuļu spasticitāti un atgūšanos pēc tās vairāk izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro P.Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas neiroloģe, Latvijas Insulta biedrības vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Evija Miglāne un Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari 6. nodaļas vadītāja Zaiga Kanbērze-Rībule. Runājot par insulta statistiku un sirds asinsvadu slimību statistiku, tas atspoguļo stacionāru pieejamību, nekā reālo statistiku. "Man šķiet, ka reālā bilde tik laba nav," vērtē Evija Miglāne. Ārste arī atzīst, ka akūtos gadījumus, ja cilvēks ir laicīgi stacionēts, ārstēšana ir laba. Bet pēc insulta parasti dzīve vairs nav tik optimāla, kā bijusi, un atbalsts no veselības aprūpes sistēmas, no sociālās aprūpes sistēmas nav tāds, kādam vajadzētu būt. Sevišķi kritiski viņa vērtē palīdzības pieejamību tajā posmā

Ne jau tikai akcijas var nopirkt "Nasdaq" Baltijas vērtspapīru tirgū. Kādiem vēl vērstpapīriem varētu pievērst uzmanību privātie investori, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks un finansēšanas uzņēmuma "Capitalia" dibinātājs un vadītājs Juris Grišins.

Pie visa vainīgi ogļhidrāti. Pārāk daudz ogļhidrātu uzturā rada lieko svaru, diabētu, sirds slimības un insulta risku. Tātad loģiska izvēle - atsakāmies no ogļhidrātiem un būs viss kārtībā. Tomēr viss nav tik vienkārši. Kas ir ogļhidrāti un kāpēc no tiem nedrīkst atteikties? Vai ir veselīgi un neveselīgi ogļhidrāti, labie un sliktie ogļhidrāti, un kā tos atšķirt? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uztura speciālistes Guna Bīlande un Olga Ļubina. Raidījuma viešņas norāda, ka cilvēki uzņem par daudz ogļhidrātus, jo tiem vajadzētu būt 50-55% no kopējā enerģijas daudzuma. Cilvēki mēdz apēst vairāk un dod priekšroku ātrajiem ogļhidrātiem, kas ātri ietekmē glikozes līmeni asinīs, tā vairāk noslogo aizkuņģa dziedzeri, arī veicina to, ka gribas ēst biežāk un vairāk. Problēma ir daudzumā un kādi ir ogļhidrāti. Bet ir arī situācijas, kad ir nepieciešami ātrie ogļhidrāti. "Tēju vai kafiju ar cukuru no rīta nevajadzētu dzert, jo pievienotais cukurs būs gan maizē, gan citiem pārtikas produktiem, ko apēdam brokastīs," n

Lai gan Latgalē kopumā dzīvokļu namus renovē kūtri, pozitīvi izceļas Rēzekne. Šī pilsēta Latgales sirdī rāda priekšzīmi citām lielajām pilsētām, tostarp Rīgai un Daugavpilij. Rēķinot uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju, Rēzekne valstspilsētu konkurencē ieņem otro vietu renovēto namu skaita ziņā, atpaliekot tikai no Liepājas. Pilsētas veiksmes formulu šķetinām tiešraidē no Rēzeknes raidījumā Kā labāk dzīvot, stāstot par nama Stacijas ielā 18 renovācijas gaitu. Stāsta SIA "Rēzeknes namsaimnieks" valdes locekle Juna Konstantinova, SIA "Rēzeknes namsaimnieks" projekta vadītājs - mājas pārvaldnieks Viesturs Seržants, mājas pārstāve Žanna Kronīte, SIA "ASKO AS" (vispārceltniecības darbi) pārstāvis Kārlis Vincevičs un SIA "SILTUMTEHSERVISS" (inženierkomunikāciju renovācijas darbi) pārstāvis Oskars Avdijanovs.

Ko īsti nozīmē labbūtība darba vidē, kas to veido? Kā nodrošināt to, lai saglabājas līdzsvars starp darba un privāto dzīvi un lai neviena no jomām netiek atstāta novārtā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe. Jana Strogonova iepazīstina ar pētījumu, kas tiek veikts jau piekto gadu par cilvēku sajūtām darba vidē. "Cilvēki darba vietā jūtas patstāvīgi. Tā ir laba ziņa, cilvēki var plānot savus darbus, realizēt uzdevumus, vadītājs uzticas," norāda Jana Strogonova. "Darbinieki arī atzīst, ka jūtas gana novērtēti, bet šī sajūta krītas, un tas nav jautājums par atalgojumu, bet cilvēki norāda, ka vēlas saņemt vienkāršu paldies no kolēģiem, no vadītājiem, grib būt pamanīti, ka darbs ir jēgpilns, novērtēts. Grib saņemt atgriezenisko saiti un atbalstu. Bet šī sajūta krītas." Runājot par sliktaj