M?jvieta

Patiesa brīvība nav vērsta uz sevi, bet uz citu celšanu un Dieva pagodināšanu. Pāvils rāda piemēru, aicinot atdarināt viņu tā, kā viņš atdarina Kristu – neizmantojot brīvību kā attaisnojumu egoismam, bet kā iespēju atteikties no sava labuma citu dēļ, lai daudzi tiktu glābti. Ticības briedumu nosaka nevis tas, ko mēs drīkstam vai nedrīkstam, bet gatavība upurēt savas tiesības, komfortu vai pieradumus, lai caur mums Kristus mīlestība kļūtu redzama un Dievs tiktu pagodināts.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 10:23-11:1 

Šī svētruna runā par to, kā atpazīt elkus savā dzīvē un saprast, cik nopietni tie ietekmē tavas attiecības un garīgo ceļu ar Dievu.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 10:14-22

Mēs apzinamies, ka mācīties no kļūdām ir prātīgi. Pāvils draudzei Korintā raksta par Izraēla tautas kļūdām Vecajā Derībā - kalpoja elkiem, nodevās netiklībai, izaicināja Dievu un kurnēja pret Viņu. Tāpat arī mēs tiekam aicināti nepielaist šīs pašas kļūdas, lai mūs nesagaida tāds pats sods kā Izraēlu, lai arī dzīvojam zem Kristus paveiktā pie krusta.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 10:1-13

Garīgā dzīvē pašplūsmā, neaizvedīs pie dzīvības, bet pie nāves, taču pieliekot pūles savā garīgajā dzīvē, paliekot Kristū, tajā būs daudz augļu.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 9:24-27

Pāvilam kā apustulim bija tiesības uz atbalstu un cieņu, tomēr viņš brīvprātīgi no tām atteicās, lai nekas nekļūtu par šķērsli Kristus evaņģēlijam. Viņa lielākā alga bija redzēt cilvēkus, kuru dzīves pārmainīja Jēzus, un tādēļ viņš kļuva par “visu vergu”, pielāgojoties dažādiem cilvēkiem, lai tikai dažus glābtu. Šis piemērs aicina arī mūs pārdomāt, no kādām savām tiesībām esam gatavi atteikties Jēzus un evaņģēlija labad, lai Kristus kļūtu redzams mūsu dzīvē un cilvēki caur mums piedzīvotu Viņa mīlestību.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 9:1-23

Zināšanas var radīt augstprātību, bet mīlestība ceļ un stiprina citus. Pāvils māca, ka kristieša brīvība nav pašmērķis, bet iespēja kalpot un sargāt brāļus un māsas, kuru ticība var būt vājāka. Absurdā kārtā, mūsu brīvība var kļūt par elku, kas mūs sasaista. Tāpēc svarīgāks par to, ko drīkstam vai nedrīkstam, ir jautājums: vai mana brīvība ved citus tuvāk Kristum? Jo patiesībā ne zināšanas, bet mīlestība veido cilvēku.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 8:1-13

Pāvils aicina nevis uz papildu ierobežojumiem, bet uz brīvību no raizēm un elkiem, lai mūsu sirds nebūtu sapinusies pasaulē, bet nedalīti vērsta uz Kungu. Laulība un neprecēta dzīve var būt svētība, tomēr katrā gadījumā izšķirošais ir tas, vai sirds paliek uzticīga Kristum. Dievs nevēlas mums atņemt prieku vai attiecības, bet dāvāt dzīvi, kurā tās tiek piepildītas ar Viņa klātbūtni, un tādēļ šodien ikviens tiek aicināts pārbaudīt: kam pieder mana sirds?Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 7:25-40

Vai evaņģēlijs nozīmē kļūt kādam citam — ar citu kultūru, stilu vai dzīves veidu? Apustulis Pāvils 1. Korintiešiem 7. nodaļā māca, ka Dievs mūs aicina tieši tur, kur esam, un Viņa mērķis nav uzspiest vienu kristīgo “formu”, bet pārveidot sirdi. Šajā svētrunā, iedvesmojoties arī no Hadsona Teilora piemēra, meklējam, kā dzīvot autentisku ticību savā vidē un kā sludināt evaņģēliju tā, lai Kristus — nevis stereotipi par kristiešiem — kļūtu redzams.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 7:17-24

Mūsu seksualitāte nav atrauta no mūsu ticības dzīves, un mēs ar to varam pagodināt Dievu, svētījot un apdāvinot savu vīru/sievu vai, dzīvojot neprecētam, seksuālā atturībā.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 7:1-16

Pāvils raksta - kas savienojas ar Kungu, ir viens gars ar Viņu. Mūsu miesa ir templis Svētajam Garam. Ja mēs grēkojam savā miesā, mēs apgānam Dieva templi. Mūsu uzvedība un dzīves veids vairs neatspoguļo uzticamo Dievu, kurš ir nodevies savai līgavai - draudzei.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 6:12-20 

Iedomājieties, ka divi kristieši no vienas draudzes satiekas tiesas zālē, katrs ar savu advokātu, gatavi pierādīt, cik ļoti otrs viņam ir nodarījis pāri. Tā vietā, lai problēmu atrisinātu kopā Dieva priekšā, viņi ir izvēlējušies pakļaut sevi pasaules spriedumam. Kādu iespaidu tas atstāj uz draudzi, ticību un Dieva reputāciju?Rakstu vieta - 1. Korintiešiem  6:1-11

Šī svētruna ir par Vasarsvētku notikumiem, kad Jēzus mācekļi, būdami vienoti, saņēma apsolīto Svēto Garu. Tas kļuva par sākumu jaunam posmam — viņi drosmīgi sāka pildīt Jēzus lielo pavēli, sludinot evaņģēliju visām tautām, liecinot par Viņa nāvi un augšāmcelšanos un kristot jaunus mācekļus.Rakstu vieta - Apustuļu darbi 2:1-11

Dieva valstība nav tikai vārdos, bet reālā Svētā Gara spēkā, kas maina cilvēku dzīves un liek nožēlot grēku. Pāvils aicina draudzi būt modrai un šķīstīt sevi no grēka — ne pievērt acis uz ļaunumu savā vidū, bet rīkoties mīlestībā un patiesībā, lai Kristus upuris nepaliktu bez augļiem viņu dzīvēs.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem  4:17-5:13

Draudzē un dzīvē ikvienu cilvēku Dievs ir aicinājis kalpot, bet svarīgi lai motivācija būtu vērsta uz goda došanu Viņam, jo tikai Dievs ir un būs galīgais vērtētājs un tiesnesis.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 4:1-16

Kristus sekotājiem ir svarīgi nenonākt pašapmānā, paļaujoties uz pasaulīgu gudrību, bet gan pazemībā atzīt savus ierobežojumus un sakņoties Kristū, kurā mums ir pieejama gudrība, dzīvība un pilnība. Patiesa dzīves gudrība sākas, kad atsakāmies no ilūzijas par pašpietiekamību un mācāmies dzīvot, klausoties Kristus balsī un sekojot Viņam.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 3:18-23

Dievs mīl un godā sievietes. Viņš tās radījis lai viņas kļūtu par mātēm. Dievs jau sākotnēji bija paredzējis sievietēm būt par mātēm. Šajā rītā aplūkosim stāstus no Bībeles, kuri māca par šo patiesību sākot ar Ievu 1.Mozus grāmatā, beidzot ar Mariju, Kristus māti.

Ēst cieto barību nozīmē atzīt, pieņemt un pat iemīlēt faktu, ka šī Dieva radītā pasaule ir daudzšķautņaina, daudzslāņaina, dziļa un plaša. Tā ir pasaule, kurā Dievs darbojas neatkarīgi no cilvēka, un tajā pat laikā neatraujami iesaista cilvēku visos procesosRakstu vieta - 1. Korintiešiem 3:1-17

Mēs gribam gudrību padarīt saražģītu. Varbūt, lai izklausītos labāk. Varbūt, jo neticam, ka tas var būt tik vienkārši. Bet gudrība Dievā nav sarežģīta - Jēzus Kristus, krustā sistais.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 2:1-16

Svētruna aicina mūs pārdomāt, kur patiesībā rodams miers un spēks, kas dzīvē ir tik ļoti nepieciešami. Ikdienas skrējienā un nedrošības apstākļos šīs lietas bieži vien šķiet nepieejamas vai īslaicīgas. Balstoties Jāņa evaņģēlija notikumos, mēs meklēsim, kā Kristus pats dod mieru un spēku saviem mācekļiem – un kā tas attiecas arī uz mums šodien.Rakstu vieta - Jāņa evanģēlijs 20:19-23

Šajā klusajā nedēļā lai tas ir kā atgādinājums - nolikt malā mūsu pašu ambīcijas un ekspektācijas, varbūt pat nožēlot grēkus par to, ka esam vēlējušies Dievu izmantot saviem savtīgajiem mērķiem.UN tuvoties Dievam, īpaši ieraugot, cik ļoti Viņš ilgojas būt kopā ar mums.Rakstu vieta - Jāņa evanģēlijs 12:12-19