Septias Dienas Eirop

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā stāstām par Eirogrupas panākto vienošanos saistībā ar Grieķijas parādu restrukturizēšanu. Savukārt studijā saruna par latviešiem Kannās, kino tendencēm Eiropā un par to cik šobrīd kino māksla atspoguļo realitāti. Viešņas: Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma un Rīgas Starptautiskā kino festivāla radošā direktore Sonora Broka. Vēl raidījumā skaidrosim, kā protestus Francijā izmanto Kremļa propagandas kanāli. Kā arī pievērsīsimies “Google sāgai” - Francijā finanšu policija slēdz Google biroju, lai meklētu pierādījumus par nodokļu nemaksāšanu. Grieķijas parāds. Jāmeklē jauni ekonomiskie risinājumi Uz Eiropas notikumu kartes atkal parādījušās ziņas par Grieķijas ekonomiku. Kamēr Grieķiju pārpludināja bēgļi, ekonomika ir cīnījusies par kaut nelielu izaugsmi un nekas diži mainījies nav. Starptautiskais valūtas fonds jau ilgstoši brīdina, ka Grieķija nespēj izpildīt prasības parāda atdošanai. Valsts ekonomika vienkārši neuzrāda nevienu pazīmi, ka parāda iekasēšana būtu iespē

Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievērsīsimies klimata pārmaiņām. Aprīlis bijis septītais mēnesis pēc kārtas, kad globālās temperatūras pārsniedza normu un šobrīd par sekām brīdina arī Pasaules banka. Savukārt studijā saruna par Ukrainu, kurai pēc uzvaras Eirovīzijā atkal pievērsta pasaules uzmanība. Raidījuma viesis: žurnālists Atis Klimovičs. Vēl raidījumā diskutēsim par Lielbritāniju, kuru tieši pēc mēneša gaida balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības. Kā arī skaidrosim, vai Rietumiem, cenšoties stabilizēt situāciju Lībijā, iespējams mazināt bēgļu plūsmu Eiropas virzienā.    Dabas uzvedība mainās Kad Leonardo di Kaprio saņēma savu Oskara apbalvojumu, slavenais aktieris no lielās skatuves atgādināja, ka klimata pārmaiņas ir īstas un tām jāpievērš uzmanība. Viņš jau gadiem runā par klimata pārmaiņu ietekmi uz pasauli. Kaut vai filmējoties mākslas filmā par izdzīvošanu savvaļā, Leonardo di Kaprio uzsvēra, ka sajutis, cik mainīgi ir laika apstākļi. Dažādas organizācijas mēra Zemes temperat

Šoreiz raidījumā Septiņas dienas Eiropā stāsts par kārtējiem Grieķijas finanšu krīzes riskiem, par Eirogrupā izskanējušiem plāniem grieķu parādu restrukturizēt, kā arī par Ukrainas reformu procesu. Raidījuma viesis: Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis. Raidījumā arī vērosim, kā attīstās notikumi saistībā ar Panamas dokumentu nopludināšanu un aizvien skaļākiem aicinājumiem ofšoru kontu sistēmu likvidēt. Vēl skaidrosim, kādi ieguvumi Latvijai ir no iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā; kā arī pievērsīsimies ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa neveiklām attiecībām ar musulmaņiem, it īpaši ar jauno Londonas islamticīgo mēru Sadiku Kānu.   Panamas dokumentu skandāla attīstība Ir pagājis pusotrs mēnesis, kopš pasauli satricināja ziņas par Panamas dokumentu nopludināšanu. Kopš tā brīža vairākas amatpersonas ir atvadījušās no sava amata, bet citiem nācies pavadīt daudz laika skaidrojoties ar sabiedrību par to, kāpēc viņu vārdi a

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pētīsim, kā Latvijā un citur Eiropā atzīmē Eiropas dienu. Bet studijā saruna par bezvīzu režīmu ar Turciju. Eiropas Komisija  piekritusi turkiem piešķirt bezvīzu ceļošanu Šengenas zonas valstīs, ja vien Turcija izpildīs vēl dažas formalitātes, galvenā no tām – ieviest Eiropas standarta pases. Raidījuma viesis: Saeimas deputāts Veiko Spolītis. Vēl raidījumā aplūkojam un vērtējam Krievijas iekšpolitiku attiecībā uz ceļojumu ierobežojumiem tās iedzīvotājiem, kā arī analizējam  jaunos šķēršļus Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskā tirdzniecības līguma ceļā.​   Divas izpratnes par 9. maiju 9. maijs Latvijā tiek pavadīts dažādi: vieni svin Eiropas dienu, citi Uzvaras dienu. Šķiet, ka dzīvojam divās, ļoti dažādās realitātēs, no kurām viena sliecas Rietumu, bet otra Austrumu virzienā. Lai saprastu, kāpēc šāda sašķeltība, ir jādodas mazliet vairāk nekā 70 gadu tālā pagātnē. 1945. gads. Eiropa - kara nomocīta. Vācijas pilsētas gandrīz noslaucītas no zemes virsas pēc niknajiem S

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pētīsim, kā Latvijā un citur Eiropā dažādi Tuvo Austrumu grupējumu vervē no Eiropas atsvešinājušos jaunatni seksa verdzībai un kara klausībai. Bet studijā saruna par Latvijas virzību uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un par to, cik daudz "pavasara tīrīšana" Latvijas finanšu sektorā ir saistīta ar solījumu un saistību izpildi šai organizācijai. Raidījuma viesis: Finanšu un kapitāla tirgus komisijas  vadītājs Pēters Putniņš. Vēl raidījumā skaidrosim, kāds ir ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes Eiropā "sausais atlikums"; kā arī pievērsīsimies kodolmateriālu kontrabandai. Pēdējo gadu laikā Gruzijā noķerti vairāki cilvēki, kuri mēģinājuši izvest kodolmateriālus nelielos daudzumos, skaidrosim kādu kaitējumu šie materiāli var radīt sabiedrībai un videi, nonākot nepareizajās rokās.   Islāma valsts vilina arī mūsu bērnus un līdzcilvēkus Pagājušajā nedēļā mērenu šoku Latvijā sagādāja paziņojumi, ka pret cilvēku tirdzniecību un ievilināšanu islāma kaujiniek

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pētīsim, kā “Brexit” jeb Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt gan pašu britu, gan pārējo savienības iedzīvotāju kabatas. Bet studijā saruna par jauno Eiropas ārpolitikas un drošības stratēģiju, kā arī citām Eiropas Parlamenta aktualitātēm. Raidījuma viešņa: Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete. Vēl raidījumā pievērsīsimies vācu humoram un turku dusmām, kā arī piedāvāsim politologa Ivara Ījaba komentāru par Zviedrijas mājokļu un urbānās vides attīstības ministra demisiju dēļ septiņus gadus veca video publicēšanas, kurā viņš salīdzina palestīniešu dzīvi Izraēlā ar ebreju vajāšanu nacistiskajā Vācijā. Britu iespējamā izstāšanās no ES un gaidāmās finanšu neērtības Degošs Lielbritānijas karogs, kura centrā parādās Eiropas Savienības dzeltenās zvaigznes uz zilā fona. “Kurš patiesībā vada mūsu valsti?” vēsta Eiropas Savienību pamest mudinošais plakāts. “Ietaupi karalistes naudu - pamet Eiropas Savienību,” aicina kāds cits. “I'm in”, jeb “Es e

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā vērosim, kā Ukrainai veiksies ar tālāko reformu procesu pēc tam, kad valsts prezidents Petro Porošenko atbrīvojies no sāncenša Arsenija Jaceņuka. Bet studijā saruna par to, kā šobrīd Balkānu valstīs un Grieķijā sokas ar patvērumu meklētāju cilvēktiesību ievērošanu un kāda ir patiesā situācija patvēruma meklētāju nometnēs. Studijas viešņa: ANO Bēgļu aģentūras publiskās informācijas un ārējo sakaru speciāliste Liene Veide. Vēl raidījumā skaidrosim, kā Panamas dokumentu nopludināšana likusi Eiropas Parlamenta deputātiem pārskatīt nesenas likumdošanas iniciatīvas par uzņēmēju tiesībām slepenot uzņēmumam būtisku informāciju, kā arī žurnālista Anda Sedlenieka komentārs par Sīrijā notikušajām parlamenta vēlēšanām.   Valdības maiņa Ukrainā Pēc Eiromaidana revolūcijas un prezidenta Viktora Janukoviča atstādināšanas, Ukrainas premjera krēslu ieņēma Arsēnijs Jaceņuks. Īsi pirms ārkārtas vēlēšanām, kas notika pusgadu pēc Jaceņuka iecelšanas amatā, viņš izveidoja savu partiju “Tautas f

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievērsīsimies Eiropas Savienības un Turcijas līguma ieviešanai dzīvei un migrantu un kara bēgļu žonglēšanai pa kontinentiem. Izskanējis, ka līdzīgus līgumus ES varētu noslēgt arī ar Alžīriju un Lībiju. Vai varam to uzskatīt par bēgļu krīzes risinājumu vai problēmas nobēdzināšanas taktiku? Kopš 4. aprīļa Grieķija ir sākusi bēgļu sūtīšanu uz izmitināšanas nometnēm Turcijā, kā to nosaka panāktā vienošanās starp Eiropas Savienību (ES) un Turciju. Ar dažādām grūtībām, bet vismaz teorētiski, Grieķijas valdība var atbrīvoties no milzīgās problēmas, kas pārņēmusi valsts austrumu un ziemeļu robežu. Darījums starp ES un Turciju gan licis diskutēt par ES iekšējo vērtību krīzi. Demokrātijas aizstāvji, iespējams, padevušies kārdinājumam, atrast risinājumu par katru cenu. Turcija pieņem ekonomiskos bēgļus vai arī tos, kuri sabraukuši Eiropā no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem, bet ne Sīrijas. Kara bēgļus Eiropa uzņems pati. Apmaiņas darījums izraisījis cilvēktiesību ekspertu sašutumu,

Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pētīsim, kā terorisms ietekmē mūsu brīvību - ko jau esam un ko vēl varētu nākties upurēt drošības vārdā. Bet studijā saruna par grozījumiem krimināllikumā, kuru mērķis ir vērsties pret hibrīdkaru un ārvalstu spiegiem. Šie grozījumi gan radījuši virkni jautājumu par to, vai tie neierobežos arī cilvēku pamattiesības un arī preses brīvību. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis un Madara Fridrihsone no Latvijas Radio Ziņu dienesta.  Vēl raidījumā skaidrojam, kāds ir vēsturisko objektu un kultūras vērtību pieminekļu stāvoklis Palmirā, Sīrijā, pēc “Daīš” atkāpšanās; kā arī pievērsīsimies 6. aprīlī gaidāmajam referendumam Nīderlandē par Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas līgumu, kura rezultātus nepacietīgi gaida Ukrainā, bet par kura norisi reti kurš zina Nīderlandē. Teroristu uzbrukumi maina mūsu ikdienu Pēc Briseles teroraktiem daudz tika dzirdēts, ka teroristu uzbrukumi Parīzē

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā diskutējam par terora aktu Eiropas Savienības sirdī. Meklēsim atbildes uz jautājumiem, kuri nomoka daudzus: vai sprādzieni Briseles lidostā un metro bija atriebība par Abdeslama – Parīzes uzbrukumu rīkotāja – aizturēšanu, vai sen ieplānots terora akts? Vai sprādzieni transporta mezglos norāda uz “Daīš” taktikas maiņu un vai terora draudi būs jaunā Eiropas Savienības metropoļu ikdiena? Vēl arī saruna studijā par par neziņu, nedrošību un mūsu nākotni. Kā aktuālie notikumi - draudi, kari, krīzes un konflikti - ietekmē mūsdienu cilvēkus? Studijas viešņa bīskape Jāna Jēruma-Grīnberga. Rubrikā "Komentārs": Vēsturniece Ineta Lipša par komunistiskā totalitārisma un VDK drošības struktūru ietekmi uz cilvēku privāto dzīvi.   „Teroristu taktika” Klusās nedēļas skaļais satricinājums Briselē radījis kārtējos jautājumus par terorisma izplatību pasaulē. Pat, ja sociālajos tīklos mēdz atgādināt, ka Rietumu mediji ļoti asi reaģē uz uzbrukumiem savās mājās, ignorējot ļoti smagus teroristu u

Skan jau simtais raidījums Septiņas dienas Eiropā. Šoreiz raidījuma fokusā Ziemeļvalstis. Skaidrosim, kāpēc pasaule cenšas atdarināt to sabiedrības modeļus un panākt līdzīgu iedzīvotāju apmierinātības līmeni. Vēl raidījumā saruna par Ziemeļu un Baltijas valstu astotnieku, kuru šogad vada Latvija. 2016. gada 1. janvārī Latvija pārņēmusi prezidentūru Baltijas valstu trīspusējās struktūrās Baltijas Asamblejā, Baltijas Padomē un Baltijas Ministru padomē, kā arī koordinējošās valsts pienākumus Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības formātā "Nordic-Baltic Eight" (NB-8). Runājam arī par drošības prioritātēm mūsu reģionā, par nesen izvirzīto Somijas - Zviedrijas aizsardzības ūnijas ideju un abu valstu neiekļaušanos, bet mērķtiecīgu tuvināšanos NATO. Raidījuma viesis: Ārlietu ministrijas politiskais direktors Eduards Stiprais. ​ Rubrika "Komentārs": Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs komentē šogad plānoto Mātes Terēzes iecelšanu svēto kārtā.  "The Economist”: Ziemeļvalstis -

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā par Sīrijas karu un tā humanitārām sekām. Skaidrosim, kāda bijusi patvēruma meklētāju un migrantu ziema, kā arī to, kas notiek ar tiem desmitiem tūkstošiem bēgļu bērnu, kas dažādu iemeslu dēļ ceļā uz Eiropu devušies vieni. Un arī nonākuši Latvijā. Vēl arī saruna par Sīrijas kara piecgadi: pamiers, miera sarunu progress un humanitārās krīzes risināšana. Studijas viesis: žurnālists un ārlietu eksperts Andis Sedlenieks. ​ Rubrikā "Komentārs": Enerģētikas eksperta Reiņa Āboltiņa komentārs par pirmajiem Irānas naftas tankuģiem Eiropas Savienības ostās kopš sankciju atcelšanas. Bēgļu bērni ir visneaizsargātākie Sīrijas pilsoņu karam šogad aprit pieci gadi un tieši Sīrijas kara dēļ Eiropu pārpludinājuši bēgļi, patvēruma meklētāji vai vienkārši ekonomiskie migranti. Lai arī Eiropas valstu pilsoņi ir ļoti skeptiski par bēgļu uzņemšanu, lielas raizes šobrīd sāk sagādāt ieceļotāju bērni. Viņi tāpat ir nonākuši svešā vidē, bez izglītības un ļoti bieži bez valodas zināšanām. Eiropols ir

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā meklēsim iemeslus, kāpēc Latvija ir palikusi viena no pēdējām Eiropas Savienības valstīm, kas nav ratificējusi Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Kā arī spriedīsim par Latvijas politisko ietekmi vai tās trūkumu Eiropas Parlamentā. Viesis studijā: Kārlis Bukovskis, Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks. Rubrikā "Komentārs": Februāra otrajā pusē ASV un Krievija spēja ar karojošām pusēm vienoties par pamieru Sīrijā. Žurnālists Andis Sedlenieks komentē Sīrijas pamieru un tā ilgtspēju.  

Pagājušās nedēļas beigās visi 28 Eiropas valstu vadītāji tikās Eiropadomes samitā. Tā dienas kārtībā bija vairāki sarežģīti jautājumi: Apvienotās Karalistes referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības un dalībvalstu vadītāju mēģinājumi atrast kopīgu risinājumu britu izvirzītajām problēmām. Protams, neizpalika diskusijas arī par bēgļu krīzi. Pēc divu dienu ilgām sarunām Lielbritānija un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis panākušas vienošanos par reformām Lielbritānijas turpmākajās attiecībās ar ES. Vienošanās arī paredz ļaut Lielbritānijai ierobežot piekļuvi strādājošo pabalstiem migrantiem no citām ES valstīm pirmo četrus gadus. ES tiesību eksperti gan uzskata, ka šādu lēmumu vērtēs kā pretlikumīgu, kad Eiropas Kopienu tiesa lems par tā atbilstību. Raidījumā Septiņas dienas Eiropā studijā viesojas Ministru prezidenta padomniece Eiropas Savienības jautājumos, vēstniece Lelde Līce-Līcīte un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers, lai iepazīstinātu ar samitā pieņemtajiem lēmumiem. Ja

Eiropas Savienības sešas dibinātājvalstis – Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande un Luksemburga – pagājušā nedēļā nāca klajā ar vizionāru paziņojumu, ka atbalstīšot "divu ātrumu" Eiropas attīstību, jo saprot, ka ne visām Eiropas 28 valstīm ir pa prātam aizvien ciešāka integrācija. Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā par divu ātrumu Eiropas izdevīgumu vai neizdevīgumu, stāstīs Eiropas kustības Latvijā prezidentu Andris Gobiņš, kā arī noskaidrosim, kādi varētu būt Krievijas slēptie motīvi, iesaistoties Sīrijas pilsoņu karā un šībrīža pamiera meklējumos. Rubrika "Komentārs". Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers stāsta, kā, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm Brazīlijā, Latvijas sportisti tie “apbruņoti” ar informāciju par A un B hepatītu un Zikas vīrusa apdraudējumiem.     Migrantu krīze: Vai tā ir izdevīga Krievijai? Marta sākumā apritēs pieci gadi, kopš Sīriju plosa pilsoņu karš. Tas ir gandrīz iznīcinājis valsts nacionālās bagātības un infrastruktūru. Jaunākajā Sīrijas

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par Polijas valdošās konservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" sabiedrisko mediju likuma grozījumiem un izmaiņām Konstitucionālās tiesas sastāvā, kā arī noskaidrosim, kā un kāpēc norisinās Eiropas institūciju vēršanās pret Polijas valdību un tās lēmumiem. Viesi studijā: Baltijas mediju izcilības centra izpilddirektore Rita Ruduša un Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks. Rubrikā "Komentārs": LU Juridiskās fakultātes asociētā profesora Artūra Kuča komentārs par Dānijas parlamenta tikko pieņemto pretrunīgo likumu, kas paredz bēgļu vērtslietu un naudas daļēju konfiskāciju, lai finansētu bēgļu uzņemšanu. Vai solis sperts, lai segtu izmitināšanas un uzturēšanas izdevumus, vai, lai mazinātu patvēruma meklētāju pieplūdumu? Eiropas Savienības tiesiskuma mehānisms: Polijas gadījums Janvāra vidū Eiropas Komisija paziņoja, ja tā konstatēs, ka jaunie Polijas likumi rada nopietnus draudus likuma varai, tā var ierosināt procedūras, ko paredz 2014. gadā ieviestais “ties

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par Latvijas un Eiropas Savienības šī gada ārlietu prioritātēm, kā arī stāstīsim par daudzu valstu vadītāju, politiķu, uzņēmēju un slavenību izvirzītajām un Pasaules Ekonomikas Forumā Davosā apspriestajām 2016. gada globālajām prioritātēm. Viesis studijā: Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Rubrika "Komentārs". Čehijas prezidents Milošs Zemans tikko atzinis, ka "pieredze Rietumeiropas valstīs, kurās ir geto un izolētas apkaimes, liecina, ka musulmaņu kopienas integrācija ir praktiski neiespējama". Publicists Otto Ozols komentē - Vai būs iespējams (un vai vispār vēlamies) Latvijā integrēt pavisam citas kultūras pārstāvjus?  

Šobrīd Eiropas mediju uzmanības lokā ir paralēli divi notikumi – diskusija par sabiedrības, mediju un politiķu attieksmi un atbildību pēc vardarbības, kas veikta pret sievietēm Vācijā Vecgada naktī; kā arī Briseles šaubas, vai Polijas valdības pēdējā laika rīcība un lēmumi, reformējot Konstitucionālo tiesu un pakļaujot sabiedriskās raidorganizācijas tiešai politiķu kontrolei, atbilst demokrātijas un likuma varas pamatprincipiem. Tā kā neviens plaši apspriests notikums nerodas tukšā vietā, sniedzam klausītājiem vēlreiz iespēju noskaidrot, kas raidījuma Septiņas dienas Eiropā pieaicinātajiem speciālistiem pagājušā gada nogalē bija sakāms par šo jautājumu priekšvēsturi. Savukārt ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Andri Sprūdu saruna par Polijas prezidenta ievēlēšanu un jauno ārpolitikas kursu. Kā arī saruna ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru Igoru Šuvajevu par bailēm un neziņu Eiropā.

Saūda Arābija, kur iedzīvotāju vairākums ir sunnīti, un Irāna, kur iedzīvotāju vairākums ir šiīti, atbalsta konkurējošos spēkus Sīrijas un Jemenas konfliktos, un attiecības abu valstu starpā pēdējā laikā ļoti pasliktinājušās. Raidījumā Septiņas dienas Eiropā skaidrosim sunnītu un šiītu vēsturisko un teoloģisko dalījumu, kā arī spriedīsim, kāpēc un kā tas šodien vēl aizvien mūs ietekmē. Viesi studijā: Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes pasniedzējs, priesteris un profesors Andris Priede un ārsts, Saeimas deputāts Hosams Abu Meri, kura dzimtā zeme ir Libāna. Attēlā: Saūda Arābijas kroņprincis un aizsardzības ministrs Mohammads bin Salmans al Saūds. Rubrika "Komentārs - prognoze". ANO bēgļu aģentūras konsultants Didzis Melbiksis komentē simbolisko nozīmi tam, ka ceļotāji uz Ēresundas tilta starp Zviedriju Dāniju tikšot pakļauti robežu kontrolei un pasu pārbaudei. Vai tas ir solis migrācijas ierobežošanai vai politisks žests populāriem radikāļiem?  

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriežam par to, ko 2015. gads atstājis mums "bagāžā". Ar kādiem notikumiem "ceļa somā" speram soli jaunajā gadā, kādu attīstību varam gaidīt un kādi notikumu pavērsieni mums vēl priekša 2016.gadā. Viesi studijā: portāla "Delfi" žurnalists politologs Filips Lastovskis un "Latvijas Avīzes" ārzemju ziņu redaktors Valdis Bērziņš. Sižetā - par gaidāmajām 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām. Pēc Donalda Trampa efekta un republikāņu kandidātu centieniem vienam otru pārspēt iekšpolitikas pārmērības, un demokrātu kandidātes Hilarijas Klintones šķietami nesatricināmās pārliecības par uzvaru, Eiropā un citur pasaulē cilvēki visdrīzāk cenšas izprast, kādas izmaiņas gaidāmas ASV ārpolitikā šī gada nogalē un kā tas varētu ietekmēt pasaules notikumus. Pašlaik, kad līdz ASV prezidenta vēlēšanām atlikušais laiks mērāms vairs tikai mēnešos, turpinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa. Saskaņā ar likumu, esošais ASV prezidents Baraks Obama nevar tikt izvirzīts trešajam termiņam, taču prezidenta am