K Labk Dzvot

Ūdeni, īpaši vasarā, ir jādzer un daudz. Bet bez kvantitātes ir arī kvalitāte. Par kvalitatīva dzeramā  ūdens smalkumiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ūdens eksperts - ūdens someljē, veselīga dzīvesveida popularizētājs Dans Voļevahs, zinātniskā institūta BIOR laboratoriju vadītāja Olga Valciņa. Sazināmies ar diētas ārstu asociācijas vadītāju Andi Brēmani. "Par avotiem ir sarežģītāk, jo tās ir atvērtas ūdensteces, kur iespējams ārējais piesārņojums," par ūdens kvalitāti skaidro Olga Valciņa. "Iespējams, ka kāds avots atrodas ļoti tuvu lauksaimniecības zemēm, kur notiek dažādi tradicionālie konvencionālās lauksaimniecība darbi - miglošana ar ķimikālijām, minerālmēsli, kas var ietekmēt ūdens saturu. Tur var būt blakus ganības vai kāda lielāka ferma, kur var būt fekālās vai urīna piedevas. Visbiežāk ar avota ūdeni saista zarnu nūjiņas - fekālo piesārņojumu. Tā ir neatbilstība, ksa avota ūdenī sastopama visbiežāk." "Ūdens atvērtā ūdenstecē, kur analizēs veiktas pirms gada vai pat vakar, neno

Kam noteikti jābūt vasaras laikā mājas aptieciņā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā savu mājas aptieciņu sagatavot vasaras sezonai un uzturēt kārtīgu, drošu un pieejamu nepieciešamības gadījumos? Skaidro Latvijas Farmaceitu biedrības Ētikas komisijas vadītāja, farmaceite Sigita Čulkstena un farmaceite, uzņēmuma "Grindeks" psiholeptijas un onkoloģijas produktu mārketinga stratēģijas vadītāja Nellija Majore-Stonāne. Daži farmaceitu ieteikumi, kam vajadzētu būt mājas aptieciņā vasarā: Vasarā mājas aptieciņā noteikti jābūt saules aizsargkrēmam, kas arī regulāri jāatjauno uz ādas, lai pasargātu sevi no saules vai karstumdūriena. Tāpat vasarā ieteicami pantenolu saturoši krēmi vai putas, ja ir apdegums. Ziede būs par smagu. Šāds krēms vai putas būtu arī pamatlieta, kam jābūt mājas aptieciņā visu gadu, jo tas var palīdzēt arī sadzīvisku apdegumu gadījumā, applaucējoties ar karstu ūdeni vai nejauši apdedzinoties, darbojoties pie plīts. Vasarā pa rokai jābūt zālēm, ko lieto ikdienā, īpaši cilvēkiem ar sir

Izrakšu dīķi, būs man, kur zivis ķert, ūdens dārza laistīšanai un vieta veldzējošām peldēm. Bet dīķi nepieciešams ne tikai pareizi izrakt, bet arī kopt. Kas jāzina, veidojot un apsaimniekojot mākslīgas vai dabiskas ūdenstilpes māju tuvumā vai savā īpašumā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta vides un ūdens saimniecības inženiere Daina Ieviņa un SIA "Labie koki" vadītājs, arborists un kokkopis Edgars Neilands. Sazināmies ar Valsts vides dienesta Atļauju pārvaldes direktora vietnieku Armandu Veliku. "Jo lielāks dīķis, jo lielāka kopšana. Ja taisa maziņu, jārēķinās, kā ir kā ar zālāju, kuru katru nedēļu jāpļauj, tā arī dīķis katru nedēļu jākopj. Tāpēc, pirms rakt dīķi, rūpīgi jāizdomā, kam tas būs paredzēts," atzīst Daina Ieviņa. Jāatceras, ka trīs metrus no kaimiņu robežas nedrīkst neko darīt bez saskaņošanas ar kaimiņu. Ja vēlas lielu dīķi, ir jāveic gruntsūdeņu izpēte. Tas ir salīdzinoši dārgi - 50 eiro metrā viens urbums. Meistari ir arī aizņemti. "Tie ir izdevumi, bet tos vajag uztvert kā iegul

Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet tikai 2024. gadā Latvijā pirmo reizi norisinās konkurss "Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024". Labāk vēlāk nekā nekad! Par konkursa norisi raidījumā Kā labāk dzīvot plašāk stāsta asociācijas "Mājoklis" pārstāve Ilze Kurēna, kokaudzētavas „Dzērves” saimniece, dārzu ierīkotāja, Ogres tehnikuma pasniedzēja apstādījumu veidošanā un kopšanā, konkursa žūrijas locekle Maruta Kaminska un Rīgas domes Rīgas apkaimju attīstības nodaļas vadītājs Gatis Štolcers. Ierakstā par māju iekšpagalmu uzturēšanu uzklausām aizkraukliešu pieredzi. Aizkraukle, pilsēta Daugavas krastā pie Pļaviņu HES, no citām Latvijas pilsētām atšķiras ar to, ka lielākā daļa daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu pieder nevis daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, bet pašvaldībai. Līdz ar to iekšpagalmu uzturēšanai tiek izmantota gan pašvaldības budžeta nauda, gan piesaistīts arī Eiropas Savienības finansējums. Konkurss “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024” mērķis ir popularizēt kopienu sadarbī

Labas dzīves definīcijas ir daudz un dažādas. Kas tad ir laba dzīve katram no mums, ko ar to saprotam un kā katrs veidojam priekšstatu par to, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas psihoterapeite Katrīna Ošleja un Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš. "To, kas ir laba dzīve, katrs pats sev definē, balstoties uz savu pieredzi. It kā dzīves laikā veidojam stāstu par sevi, citiem un pasauli. Vai es esmu labs cilvēks, kurās situācijās es esmu labs, ko man vajadzētu darīt, lai būtu labs? Ko nevajadzētu darīt? Ko citiem vajadzētu darīt un ko man nozīmē laba pasaule?" skaidro Katrīna Ošleja. Viņa stāsta, ka pati daudz mācījusies un lūkojusies pēc atbildēm ārpusē, bet bijis iekšējs neapmierinājums ar to, ko ieguva. Tad sapratusi, ka varbūt jāvēršas vairāk sevī un jāmeklē atbildes tur. "Meklēt, kā es sev esmu izveidojusi stāstu, kas man traucē, kas palīdz piedzīvot dzīvi kā labu. Kas ir manas pārliecības, noteikumi, ko esmu radījusi," atz

Latvijā šobrīd valda tādi laika apstākļi, ka viss aug griezdamies. Un strauji izplatās arī dažādi augu kaitēkļi. Ko vēl preventīvi var paspēt dārzā izdarīt, lai vēlāk nebūtu jācīnās ar sekām, vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro "trauksmes cēlājs" - Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs, stādaudzētavas „Dimzas” vadītājs Andrejs Vītoliņš, Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande un biedrības "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte. Dažādu dārza kaitēkļu šajā sezonā tiešām ir daudz, un Andrejs Vītoliņš norāda, ka nopietni ir jāinformē dārzu īpašnieki, kā ar tiem cīnīties. Viņu uztrauc dažādi sadzīviski padomi, kas pieejami sociālajos medijos. Izmantojot ieteiktās metodes un līdzekļus, varbūt arī augus no kaitēkļiem pasargās, bet pastāv iespēja pašiem saindēties. Vadoties pēc dažādiem tautas padomiem var nonākt pie tā, kas visus satrauc, - mēs indējam pasauli. "Vienā rokā mums ir komentāri un sabiedrības viedoklis par

Pirmajā brīdi, aplūkojo darba un uzņēmuma līgumus, liekas, ka lielu atšķirību starp tiem nav. Bet tā ir tikai šķietamība. Par kopīgo un atšķirīgo šajos līguma veidos saruna raidījumā Kā labā dzīvot. Skaidro maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā Karīna Platā, jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs un Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa. Civillikuma nodaļā "Prasījumi no darba attiecībām" ir noteikts regulējums darba līgumam un uzņēmuma līgumam. Šķiet, daudziem darba ņēmējiem Latvijā īsti nav skaidrs, ko tad nozīmē darba līgums un uzņēmuma līgums, kur ir atšķirības, kur ir riski, ja sākam strādāt ar uzņēmumu līgumu, nevis darba līgumu un kādas tam visam ir sekas? "Ja mēs runājam par darbiniekiem, tad uzņēmuma līgumu aizmirstam," norāda Kaspars Rācenājs. "Ar darbiniekiem mēs slēdzam darba līgumu. Kaut arī mēs darba attiecībās piemērojam Civillikumu, Darba likums ir speciālais likums, kurā lielākā daļa visu jautājumu ir noklāti. Ja m

Rīgā līdz 31. jūlijam risinās bioloģisko atkritumu šķirošanas pilotprojekts "Pūt vai nepūt?”, kurā piedalās četru galvaspilsētas māju iedzīvotāji. Par to, kā Latvijai sokas ar bioloģisko atkritumu šķirošanu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē SIA "Getliņi" ārējās komunikācijas vadītājs Ričards Aksels Ozoliņš, "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts, Rīgas namu pārvaldes valdes loceklis Mārtiņš Paurs un SIA "Latvijas Namsaimnieks" direktore Agnese Karlsone.

Mācību gada pēdējā latviešu valodas stundā kopā ar ar filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu un Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulkotāju Andreju Veisbergu vēlreiz pārlūkojam svarīgākos valodas jautājumus, par kuriem runājām iepriekšējos sezonas raidījumos.  

Ja kādam katru dienu ir jādara viens un tas pats, un tā daudzas dienas pēc kārtas…? Kas tas īsti ir – rutīna vai režīms? Ar ko tie atšķiras viens no otra un kā, cenšoties paveikt visu, neiegriezt vāveres riteni, no kura pēc grūti izkļūt? Par visu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa, veselīga dzīvesveida mentors Aksels Cīrulis un Rūdīšanās skolas vadītājs un elpošanas treneris Māris Žunda.

Vietu zem saules, jeb uz koplietošanas ceļa grib viena, divu, trīs, četru un vairāk riteņu braucamrīki. Vai mākam sadzīvot uz ceļa tā, lai tas būtu cieņpilni pret visiem satiksmes dalībniekiem, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSSDD)  pārstāvis satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, „Latvian Cycling girls” pārstāve Zane Kalverša-Ķeņģe, Rīgas Satiksmes pārvaldības daļas vadītājs Kaspars Čaša un Rīgas Pašvaldības policijas RPP priekšnieka vietnieks Edgars Rudzītis. "Mūsu kultūra ir tik ačgārna. Es nepārkāpšu tāpēc, ka man var būt sods, nevis es nepārkāpšu tāpēc, ka tas nav droši, ka tas var radīt sekas, bet tikai tāpēc, ka policists var mani sodīt. Tieši tāpēc arvien vairāk domājam izmantot tehnoloģijas, lai cilvēkiem nerastos nesodāmības sajūta. Ja nav policists, ir nesodāmības sajūta. Ir jāattīsta infrastruktūra, arī ar kamerām pēc iespējas ātrāk, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Tas ļoti labi strādās nākotnē," uzskata  Edgars Rudzītis. "Man l

Šonedēļ Latvijā notiek Nieru veselības nedēļa. Eiropas un  ASV nefrologi aicina Pasaules Veselības organizāciju iekļaut hronisku nieru slimību prioritāšu sarakstā. Kāpēc? Skaidrojam raidījumā Kā lābāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, nefroloģe, virsārste Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centrā Ieva Ziediņa, Latvijas Nieru slimnieku asociācijas pārstāvis Oskars Stankēvičs. Sazināmies ar Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietnieci Zintu Rugāju. Ieva Ziediņa atzīst, ka nieru slimnieku skaits pieaug pasaulē. Eiropā ir ap 55 miljoni cilvēku ar nieru slimībām. Arī karstais laiks ietekmē nieru veselību, jo nierēm svarīgi ir daudz šķidruma. Ja vairāk zaudējam caur ādu, vairāk arī jāuzņem. Ūdens pudelei noteikti jābūt līdzi! Ziediņa atgādina, ka cilvēkam, kurš ikdienā strādā, piemēram, pie datora un kam ir normāla nieru funkcija, šķidrums jāuzņem 30 ml uz vien

Zivīm jābūt mūsu uztura neatņemamai sastāvdaļai, bet kādas zivis būs labākas - no jūras nākušas vai audzētavā audzētas, vietējās vai importa, saldētas vai svaigas no tirgus? Varbūt labāk izvēlēties saldūdens zivis? Kādas veselīgākas? Vai tiesa, ka savvaļas zivīs ir plastmasas un dzīvsudraba atliekas? Un, kā pareizi uzglabāt un pagatavot zivis, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Valsts zinātniskā institūta "BIOR" uztura speciāliste Inese Siksna, šefpavārs Artūrs Taškāns un Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča.

Dažiem nolaižas rokas, dažiem izdodas gūt panākumus. Runa par daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir vēlme piedalīties mājas apsaimniekošanā, bet kaimiņu attieksmes dēļ var kaut kas izdoties un arī nesanākt. Cik daudz var izdarīt viens daudzdzīvokļa nama iedzīvotājs un kā vienoties ar kaimiņiem, lai risinātu sasāpējušos jautājumus? Sarunājamies ar aktīvie daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem Kasparu Lauri un Gitu Lukašēvicu. Ierakstā stāsts par daudzdzīvokļu mājas renovāciju Inčukalnā. 24 dzīvokļu māja Inčukalnā, Atmodas ielā, celta 1967. gadā. Kopš tā laika mājai nomainīts jumts un ārdurvis, bet, lai māju sakārtotu, darāmā vēl ļoti daudz. Dzīvokļu īpašnieki nodibinājuši biedrību un uzrakstījuši ēkas renovācijas projektu.

Mājai jumts nu gan nedrīkstētu „aizbraukt”, jo - māja bez jumta nemaz nav māja. Visu par jumtu - ko darīt, ja pil, ja vajadzība spiež atjaunot vai jābūvē no jauna to, ko atjaunot vairs nevar, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar namdari Tāli Salu un jumiķi Ilmāru Jurjānu.

Ko nozīmē mesties piedzīvojumos? Mēs katrs šos vārdus uztveram atšķirīgi. Vienam tas ir muzeja apmeklējums, otram - lēciens ar izpletni. Bet kas ir piedzīvojumu terapija, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par piedzīvojumu terapiju stāsta viena no piedzīvojumu terapijas kustības dibinātājām Latvijā Līna Leitāne, tūrisma uzņēmuma "Lūzumpunkts" gidi Māris Lazdiņš un Māris Resnis un "Adventure Therapy Latvia" līdzdibinātāja, Latvijas Ergoterapeitu asociācijas viceprezidente, sociālā darba studente, piedzīvojumu entuziaste Unda Avota. Adrenalīns, aizrautība, baiļu pārvarēšana un azarts, unikālas atmiņas un dzīvesprieks - to visu saistām ar vārdu piedzīvojums. Taču kāre pēc piedzīvojumiem mēdz izsīkt, kad sākam novecot. Vai piedzīvojums var uzlabot mūsu pašsajūtu un ar ko parasts pārgājiens atšķiras no piedzīvojuma ar terapeitisku mērķi? Vai pēc piedzīvojuma jābrauc uz otru pasaules malu? Kam šāda terapija der un kam nē? Un, vai piedzīvojumi der visiem un visos vecumos? "Arī pāriem efektīvi varētu strādāt

Šomēnes startējusi kampaņa „Stājies saulessardzē”, kas neaicina sargāt sauli, bet tieši otrādi - pasargāt sevi no saules stariem. Tās laikā ikviens tiek aicināts simboliski stāties saulessardzē un mācīties, kā sevi un savus tuvos pasargāt no saules starojuma kaitīgās ietekmes. Par melanomas mēneša pasākumiem un ādas vēža profilaksi saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: biedrības „Soli priekšā melanomai dibinātāja Sondra Zaļupe, dermatologs, biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs, "Derma Clinic Riga" valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls un dermatoloģe Anda Apine. Raimonds Karls vērtē, ka cilvēku zināšanu līmenis gadu no gada par saules ietekmi ir uzlabojies, bet ir vēl, kur augt. "Ja runājām konkrētāk, ļoti daudzi apzinās, ka saules aizsardzība ir vajadzīga, daudzi apzinās, ka saulē nevajadzētu būt dienas vidū. Tās ir aksiomas, ko atkārtojam. Bet ir jāiet tālāk, ir arī jāizglīto iedzīvotāji, kas ir saules ultravioletais indekss, kuram vajadzētu sekot līdzi. Varbūt arī med

Pirkt akcijas pasaules tirgos ir viens, cita lieta ir Baltijas akcijām. Vai šajā tirgū var gūt peļņu, zinot, ka mūsu vietējā akcijas tirgū indekss aizvadītajā gadā pieauga tikai par 4.19%? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks un "INVL Asset Managment" vadītājs Andrejs Martinovs. Uzklausām arī pieredzes stāstu. Elīna Kolāte ieguldījumus sāka veikt pirms deviņiem gadiem, tātad jau uzkrājusi zināmu pieredzi un stāsta, ka sākumā lielas izpratnes par ieguldīšanu nebija ne tikai iedzīvotājiem, bet arī bankām. Eīna ir naudu gan nopelnījusi, gan zaudējusi, un uzkrājums lieti noderēja brīdī, kad pašai samazinājās ienākumi.

Grūti atrast otru tik skaistu mēnesi Latvijas dabā un dārzos kā maiju - lielā ziedēšana pilnā sparā, šogad strauji, agri un vienlaicīgi. Laika apstākļi ļauj sajust to, cik jauka ir atpūta dārzā. Bet par dārza darbiem arī neaizmirsīsim. Kā saglabāt dārzu krāšņu arī turpmākajos siltajos mēnešos un kādi dārza darbi šomēnes veicami dobēs un siltumnīcās, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Skaistajā ziedēšanas laikā ir arī daudz darbu dārzā, jo ir jāgriež dzinumi, "jākaro" ar kukaiņiem, jo, piemēram, laputis nesnauž un ir jau manītas uz rozēm un arī augļu krūmiem. Ja nav daudz augļu krūmu, var nolauzt dzinumus vai miglot ar zaļajām ziepēm vai kādu citu preparātu.

Miegs ir nepieciešams mums visiem, tomēr ne vienmēr cilvēki var teikt, ka guļ labi un ka miegs sniedz atspirdzinājumu. Par ko var liecināt miega kvalitātes izmaiņas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa un otorinolaringoloģe Rudīte Pivņenko.