K Labk Dzvot

Mikromenedžments – kā tas ietekmē darbiniekus un kāpēc vadītājiem reizēm no tā ir tik grūti atteikties, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe. Mikromenedžments - vadītājs ļoti cieši uzrauga savus darbiniekus. Viņš pievērš uzmanību vissīkākajām detaļām, kas saistītas ar uzdevumiem vai lēmumiem komandā vai organizācijā. Šādi vadītāji izvairās deleģēt pienākumus darbiniekiem, šādi vadītāji kļūst par vienīgo lēmumu pieņēmēju, norāda Jana Strogonova. Pētījumi rāda, ka divreiz biežāk darbinieki, kas saskaras ar šādu pārmērīgu kontroli, jūtas izdeguši. Raidījuma viešņas atzīst, ka ir jākontrolē darbinieki, bet arī jāciena viņi un jāuzticas viņiem. Eva Selga vērtē, ka šāda pārmērīga uzraudzība liecina par vadītāja neprofesionalitāti, viņa bailēm, ka cits zinās vairāk. Pastiprināta kontrole no

Kā pasargāt īpašumu un mantu, lai nerastos negaidīti pārpratumi un zaudējumi, kas reizēm mērāmi ne tikai naudā, bet arī ieguldītajā laikā un enerģijā. Apdrošināšanas nianses pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abašins un Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktors Andis Priedītis. Kam būtu jāpievērš uzmanība, kad cilvēks izvēlas apdrošināšanu? „Pirmais – apskatīties izņēmumus, jo apdrošinātāji saka: mēs apdrošinām pret to, to, to. Bet tur vienmēr ir kāds izņēmums. Un vienmēr ir kaut kādi kaut kādi skaitļi, kuriem jāpievērš uzmanība. Un tie skaitļi ir tas, ar ko apdrošinātāji arī konkurē. Piemēram, kāds vētru definē no 18 kilometriem stundā vai no metriem sekundē, kad apdrošināšana ieslēdzās. Kādam tas skaitlis ir 21 metrs sekundē vēja stiprums. Tās ir atšķirības,” skaidro Jānis Abašins. „Par šiem pašiem nelaimīgajiem plūdiem: kādam apdrošinātājam ir segti tikai plūdi no upes, kāds apdrošinātājs saka, nē,

Aktivitātes dabā ir aizraujošas, tomēr ir vērts apdomāties, cik droši tas ir un vai esam padomājuši par visu. Kas jāievēro pašiem un par ko ir atbildīgi aktivitāšu piedāvātāji, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro bloga "Dodies dabā"  autors, gids un ģeogrāfs Kristaps Kiziks un Latvijas dabas tūrisma asociācijas valdes loceklis, ūdens tūrisma uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Vents Strautmanis. Sazināmies ar Latvijas Krasta apsardzes dienesta pārstāvi Tāli Dzērvi.

Vasara mūs vēl lutinās kādu laiku, bet tad atkal nāksies meklēt siltumu. Kā sagatavoties apkures sezonai un ko vajadzētu izdarīt, vēl pirms sākuši pūst aukstie ziemas vēji, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi skursteņslauķis Māris Bambis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības un civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.

Dabiskā pļava ir ne tikai baudījums acīm un sniedz iespēju no sirds izskrieties rasā, bet tā ir arī nozīmīga ekosistēmas daļa. Kāpēc dabiskās pļavas ir tik svarīgi saglabāt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Dabas fonda botāniķe, pilsētas pļavu autore un Pļavas festivāla organizatore Rūta Sniedze-Kretalova, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa. Sazināmies ar farmaceiti, farmācijas doktori, asociēto profesori Viju Eniņu. „Pļavas festivāls ir lieli svētki pļavai un dabas daudzveidībai,” atzīst Rūta Sniedze-Kretalova. Jau rīt, 3. augustā, Rīgā, Arkādijas parkā, notiks otrais Pļavas festivāls – izglītojošu un izklaidējošu aktivitāšu programma dabisko pļavu un citu dzīvotņu izzināšanai. Pasākumā norisināsies dažādas lekcijas un meistarklases, pļavas produktu tirdziņš, kā arī grupas “Rahu The Fool” koncerts. Pļavas festivāla fokusā ir ne tikai dabiskās pļavas, bet arī citas ekosistēmas un dažādi procesi dabā, kurus apmeklētāji aicināti iepazīt, izbaudīt un izzināt kopā

Acis ir sarežģīta sistēma, kura prasa uzmanību. Kā parūpēties par to, lai acis ne tikai redz, bet arī saredz, un kā saglabāt acu veselību ilgtermiņā, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar oftalmoloģi Andu Balgalvi un "Pasaules optikas" galveno optometristi Kristu Cauni-Bērziņu.

Mežs ir lieliska vieta, kur atpūsties un atgūt spēkus. Tomēr mežā var apmaldīties. Kā nenokļūt šādā situācijā un kā to risināt, ja tomēr nevaram atrast īsto taku, bet vakars teju jau klāt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes dienesta nodaļas vecākais inspektors Kristaps Kalvāns, Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieks Andis Rinkevics un ceļotājs, personīgās izaugsmes treneris, glābējs Andžejs Reiters. Vienkāršākais ieteikums - pirms doties mežā, informēt piederīgos, kurp dodas un kad aptuveni varētu atgriezties. Otra problēma - nav saziņas līdzekļu vai nevar noteikt orientierus, kur atrodas, jo ir apjucis vidē, kur atrodas. "Tad iestājas sava veida panika cilvēkam. Viss apkārt šķiet vienāds, bet neesam iepriekš pievērsuši uzmanību objektiem, kas ir apkārt - lieli koki, nolūzuši koki, kādas pļavas. Dziļi mežā viss šķiet vienāds," norāda Kristaps Kalvāns. Andžejs norāda, ka cilvēki mūsdienās ļoti paļaujas uz

Pilsētās bez cilvēkiem ir arī citi iemītnieki - piemēram, putni. Kā iedzīvotājiem sadzīvot ar putniem, ko vajadzētu un ko nevajadzētu darīt, lai kaimiņu attiecības ar spārnotajiem draugiem būtu labas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Antra Stīpniece, Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane un "Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītājs Gatis Roze. Sazināmies ar Rīgas namu pārvaldnieka pārstāvi Initu Kabanovu. Putniem patīk ievākties māju bēniņos un tur ierīkot ligzdas, it sevišķi, ja bēniņi nav ilgi tīrīti. Gatis Roze stāsta, ka viņa apsaimniekotos namos bēniņus tīra, liek ventilācijas restes, lai putni nevarētu iekļūt un vide nebūtu labvēlīga putniem ligzdošanai. Putni mēdz arī iekrist ventilācijas šahtās, arī rada bojājumus cilvēku īpašumam, tā vācot materiālus ligzdām. Antra Bormane norāda, ka cilvēkiem, kas tīra bēniņus, jābūt nodrošinātiem ar sejas aizsegiem, lai neiekļūtu elpvados putekļi, kas var izraisīt inficē

Droša braukšana nav izvēle, tas ir pienākums - pret citiem satiksmes dalībniekiem un pret sevi pašu. Kā iemācīties droši braukt un kā samazināt riskus satiksmē, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks un Ceļu satiksmes drošības direkcijas Rīgas Klientu apkalpošanas centra vadītāja vietnieks kvalifikācijas jautājumos Alberts Krūmiņš. Dienā, kad vienā daļā Latvijas plosās vētra un daudzviet ir spēcīgas lietavas, ir īstais laiks pārrunāt par drošu braukšanu. Jānis Vanks norāda, ka jebkuros laika apstākļos - šāda lielā vējā un lietu vai ziemā, vai arī lielā karstumā, ja cilvēks nejūtas droši braukt, labāk to nedarīt un izvēlēties citu veidu, kā nokļūt tur, kur nepieciešams nokļūt. "Šādos laika apstākļos kā šodien ir daudz papildus risku, par kuriem pat ļoti droši braucot, nevaram būt pārliecināti. Ja tas zars lūzīs un kaut kur lidos, varat braukt, cik droši gribat, ir iespēja, ka nemaz neizdosies izvairīties," atzīst Jānis Vanks. "Ja tieš

Reizēm ļoti kārojas kādu lietu vai arī tā vienkārši ir nepieciešama. Bet kā atpazīt viltojumus, kā neuzķerties uz krāpnieciskiem piedāvājumiemun kā pasargāt savu preci vai ražojumu no viltošanas, izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Patentu valdes pārstāve, atbildīgā par tīmekļvietni "Viltotarealitate.lv" Viktorija Kasara, Patentu valdes Attīstības un starptautiskās sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Ella Niedra. Sazināmies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvi Sanitu Gertmani.

Agresija un neiecietība ir signāls, ka kaut kas nav īsti kārtībā ar sabiedrību kopumā. Kas tas ir, kas liedz būt savstarpēji laipniem un kas ļauj aizskarošam komentāram interneta vietnē pārceļot uz sadzīvi un attiecībās, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē apzinātības pasniedzējs, psihoterapeits, psihologs Ansis Jurģis Stabingis un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.

Latvijas iedzīvotāji ar sēnēm ir uz "tu". Tomēr dažas no tām var būt tādas, ar kurām attiecības var nebūt tik labas. Kuras ir ēdamas un kuras neēdamas sēnes, kur tās aug un varbūt arī kādas varam audzēt paši? Viss par un ap sēnēm raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar Latvijas Dabas muzeja mikoloģēm Diānu Meieri un Initu Danieli.

Kā nenokļūt telefonkrāpnieku lamatās un kam jāpievērš uzmanība, lai maciņa saturs vai bankas konts ir drošībā un arī sirds mierīga, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Finanšu nozares asociācijas eksperts Kaspars Zālītis, "Luminor" bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma un Valsts policjas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 2.nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs. Kaspars Zālītis norāda, ka telefonkrāpnieku upuru skaits ir pieaudzis, bankas iegulda lielus resursus, lai novērstu šos gadījumus.  "Tuvojamies tam, ka esam novērsuši gandrīz pusi gadījumu. Krāpnieki izmanto arvien jaunas metodes, telefonkrāpniecību skaits ir būtiski pieaudzis. Šoreiz upuri ir ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumi. Tāpēc izkrāptā summa ir būtiski lielāka, nekā bija pagājušajā gadā," stāsta Kaspars Zālītis. " Summas ir ārkārtīgi iespaidīgas, mēs brīnāmies, ka cilvēki tik labprātīgi šo naudu dod. Tas nav piespiedu kārtā, cilvēki paši pieņem l

Gaļas, zivs un piena produktu aizvietošana ar augu valsts produktiem kļūst par ikdienu, ne veltī pērn Latvijas tirgū parādījuši vairāk nekā 120 jaunu augu valsts produktu. Kādēļ arvien vairāk cilvēku maltītēs iekļauj augu produktus un kā garšo augu valsts lasis vai krējums, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Cik daudz un dažādas pārsteidzošas augu produktu alternatīvas jau pieejamas Latvijā, vērtē uztura speciāliste Liene Sondore un "Augi & Draugi" un "Neapēd zemeslodi" vadītāja Lilita Kenta. Arvien vairāk cilvēku uzturā iekļauj alternatīvus augu valsts produktus. Lilitas Kentas vadītās organizācijas veic aptauju par to, kādus augu valsts produktus cilvēki iekļauj un vēlas iekļaut uzturā. Lai arī produktu klāsts pieaug, aptauja rāda, ka cilvēki vēlas vēl vairāk augu valsts produktu. Tikai pusi apmierināta ar piedāvāto produktu klāstu. "Katru reizi produkti, kas cilvēkiem pietrūkst, ir vieni un tie paši. Joprojām mums trūkst skābpiena produktu alternatīvas. Latvijā cilvēkiem ļoti garšo biezpiens,

Jūlijs ir laiks, kad dārzā viss aug griezdamies, kāds teiks dārzniekam īstais laiks atpūsties un baudīt augļus. Bet tas nenozīmē, ka dārza darbi atcelti - kādi ir aktuālākie dārza darbi vasaras otrajā pusē, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā dārzkopes - kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Ērkšķogu krūmu pēc ražas novākšanas var vēl veidot, zaru galus, ko ogas noliekušas, var apgriezt, aptīrīt apdobi un krūmu samēslot. Arī zemenes tagad, pēc ražas, var un vajag apkopt. Vasaras avenēm var izgriez vecos zarus, var likt apkārt kompostu, vai mēslot ar mēslojumu, kur mazs slāpekļa saturs. Svarīgi mikroelementi.

Kad kabači un gurķi aug griezdamies, bet pēdējie ķirši vairs vēderos nelien, ir īstais brīdis sagatavot krājumus ziemai. Kādas ir šis vasaras marinējumu un konservējumu tendences, kas ar ko šogad sapas kopā vislabāk, bet kādas ir nemainīgās vērtības, pārrunājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta kulinārijas un gastronomijas speciāliste, populāru pavārgrāmatu autore, žurnāliste Iveta Galēja un dārzniecības " Neslinko" vadītāja Elga Bražūne. Ar ko sākt konservēšanu, ja gribas pamēģināt? Visvienkāršākais izvārīt kādu mērcīti, tas būtu kā pagatavot sakņu sautējumu. Visi eksperimenti jāveic ar mazām porcijām. Un svarīgākais ir - kā garšos. Ja ģimene negribēs, nav vērts gatavot. Iveta Galēja konservē, jo viņai  patīk to darīt, patīk pats process. Patīk sagatavot vasarā un rudenī burciņas, ko pietiek ziemā un pavasarī atvērt un izmantot kā zupas sagatavi. Lai arī pašai mājinieki ievārījumus neēd, viņai patīk tos gatavot un dāvināt citiem. Elga Bražūne savukārt sākusi konservēt, jo dārzeņu daudz izaug un visus prom

Latvijas iedzīvotāju peldētprasme ir zem katras kritikas. Ne velti ik gadu ūdens paņem teju 130 cilvēku dzīvības. Par to, kā skaudro statistiku varam uzlabot mēs katrs pats, sarunājamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs, biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvis Rafaels Ciekurs. 71% Latvijas iedzīvotāju nespēj nopeldēt vismaz 200 metru, liecina Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) un biedrības "Peldēt droši" veiktā aptauja. Katrs trešais aptaujātais atzinis, ka dzīves laikā ir nonācis dzīvībai potenciāli bīstamā situācijā ūdenī. Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 129 cilvēki, no kuriem septiņi ir bērni. Pētījumā respondentiem tika uzdoti divi jautājumi - kā jūs vērtējat savas prasmes un bija iespēja izvēlēties no ļoti labi līdz neprotu peldēt. Otrs jautājums bija - ko tieši jūs varat izdarīt? Piedāvātie atbilžu varianti bija: var peldēt ilgi un bez apstājas; var nopeldēt 200 metrus,

Par piemiņu no ceļojuma mājās pārvests gliemežvāks, skaists savvaļas zieds vai koraļļu kaklarota lai nepadara jūs par noziedznieku. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kā nekļūt par kontrabandistu. Ko labāk neizvēlēties kā suvenīru tālā zemē, atgādina rāpuļu eksperts Andris Čeirāns, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Lidostas muitas kontroles punkta muitas virsuzraudze Linna Mukāne. Lai ierobežotu cilvēku vēlmi pārvest mājās kādus eksotiskus dzīvniekus vai augus, izveidota Vašingtonas konvencijas jeb  CITES, kas pieņemta jau 1975. gadā. Latvija tai ir pievienojusies 1997. gadā. "Kad aizbrauciet uz ārzemēm, ieejot vietējā tirdziņā vai vienalga kur, skatoties uz dažādiem interesantiem objektiem, kas varētu būt nākuši no dabas, vislabākais būtu turēt rokas kabatās un galvu vēsumā. Tāpēc ka CITES sarakstos ir iekļautas ap 35000 augu un dzīvnieku sugu. Ja kāds no šiem dzīvniekiem vai augiem atrodas šajos sarakstos, tā jau ir cita līmeņa a

Atkritumu šķirošana ir kļuvusi par pašsaprotamu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Un tomēr - vai zinām visu, ko darīt ar dzērienu pakām, tekstilizstrādājumiem vai cigarešu galiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis, "Eco Baltija vide" valdes loceklis Andris Karlsons un "Zero Waste Latvia" pārstāve Mairita Lūse. Tekstila atkritumi ir apģērbs, ko cilvēks velk mugurā, rokās, galvā un kājās. Vēl tas ir arī mājas tekstils. Šajā atkritumu kategorijā nav iekļauti matrači un paklāji. N0 2025. gada 1. janvāra visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jāizveido šķiroto tekstila atkritumu savākšanas sistēma. Iedzīvotājiem jābūt iespējai šos atkritumus šķiroti nodot. Jau no šī gada 1. jūlija Latvijā pieaug iespēja nodot tekstila atkritumus. "Principā katram, kas ir apģērbu nopircis, jābūt iespējai šo apģērbu pēc kalpošanas beigām ievietot šajā konteinerā," norāda Kaspars Zakulis. Savukārt, runājot par tukšajām dzērienu pakām, kuras satur kartonu, raidījuma viesi norāda, ka t

Preču zīme ir ne tikai kas tāds, kas ļauj atpazīt preci vai notikumu. Tas ir prestižs, kvalitāte un arī aizsargājams īpašums. Viss par un ap preču zīmēm raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro  Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Laima Daugavvanaga, Patentu valdes Attīstības un starptautiskās sadarbības departamenta pārstāve Ella Niedra, uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs un basketbola kluba "Rīgas zeļļi" direktors Edgars Buļs.