K Labk Dzvot

Veidojot iekļaujošu sabiedrību, pieejama vide un pakalpojumi kļūst par būtisku nosacījumu arī tūrismā. Kā pieredzi dabas takās un pie ūdeņiem padarīt pieejamāku cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem un ģimenēm ar maziem bērniem? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis, Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Alise Lūse un "Ērgļu stacijas" saimnieks Māris Olte.

Šī gada Pasaules nieru dienas moto ir "Rūpējoties par pacientiem, sargāsim planētu". Šīs moto pievērš uzmanību klimata pārmaiņu ietekmei uz veselību, jo gaisa piesārņojums, karstuma radīts stress, dehidratācija un ekstremāli laikapstākļi var palielināt nieru slimību risku un paātrināt to progresēšanu. Raidījumā Kā labāk dzīvot par nieru veselību sarunājas P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts nefrologs Kārlis Rācenis, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas asociētā profesore medicīnas doktore Viktorija Kuzema un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra virsmāsa, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Jana Ēķe.  "Latvijā ir vieni no augstākajiem hronisku nieru slimību rādītājiem Eiropā," atzīst Kārlis Rācenis. Rīt, 13. martā, Stradiņa universitātē Dzirciema ielā Rīgā varēs bez maksas pārbaudīt nieru veselību, bet dati jau pašlaik liecina, ka Latvijā gandrīz katram piektajam cilvēkam ir hroniskas nieru kaites.  -- Vai zinājāt, ka diennakts laikā caur nierēm tiek

No 8. līdz 14. martam visā pasaulē, arī Latvijā, norisinas Pasaules glaukomas nedēļa.  Par slimības diagnosticēšanu un jaunākajām ārstēšanas metodēm interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Austrumu slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas ārstes: asociētā profesore Kristīne Baumane un  Gunta Blezūra-Ūdre. Glaukoma ir slimība, kas attīstās nemanāmi. Ārsti to dēvē par "kluso redzes zagli", tik cilvēks var kādā brīdī atklāt, ka ar vienu aci neredz. Glaukomai ir dažādas formas, ir arī iedzimta glaukoma, kas ir reta parādība un to operē bērna pirmajā dzīvības gadā.  Ir arī juvenīla glaukoma, kas ir gados jauniem cilvēkiem, bet visizplatītākā ir primāri atvērta kakta glaukoma, kas skar 4-5% iedzīvotāju, tas ir riska faktors vecākiem cilvēkiem. To visbiežāk konstatē vecumā pēc 65 gadiem. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt tiem, kam dzimtā kādam ir glaukoma. Šī slimība - primāri atvērta kakta glaukoma - paliek arvien jaunāka. Ārsti rekomendē pēc 45 gadu vecuma reizi divos gados veikt pārbaudi pie oftamologa, p

Globālajā jaunuzņēmumu indeksā 2025. gadā Latvija noslīdējusi par divām vietām zemāk nekā bija 2024. gadā. Nevar teikt, ka noticis kas slikts, bet labāk arī nepaliek. Kā panākt pozitīvu grūdienu jaunuzņēmumu attīstībā, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē jaunuzņēmumu un informācijas tehnoloģiju izglītības programmas "StartSchool" kopienas vadītājs Jānis Altgauzens, "Ajelix" pārstāve Agnese Jaunošāne un uzņēmējs, AI akadēmijas līdzdibinātājs Jānis Kreilis. "Jaunuzņēmums noteikti nav vienkārši jauns uzņēmums, ko bieži cilvēki mazliet jauc. Tas ir uzņēmums, kurš būvē produktu uz kādas tehnoloģijas bāzes, un šī tehnoloģijas palīdz mērogot šo biznesu gandrīz neierobežotā skaitā. Piemēram, ka mēs no 10 klientiem vai  1000 klientiem palielinām lietotāju skaitu, bet tas fundamentāli neietekmē operacionālās izmaksas, norāda Jānis Altgauzens. Kā piemēru viņš min taksometru uzņēmumus, tas, ka darbā ir 10 vai 100 šoferu, ka ir divi vai 10000 pasažieru, neietekmē uzturēšanas izmaksas.

Vidēja lieluma veikala plauktos atrodas līdz 350 dažādu sadzīves ķīmijas produktu. Lielveikalos to skaits var sasniegt 700 un vairāk. Kā no šī klāsta izvēlēties videi un cilvēka veselībai draudzīgāko produktu? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka Ekodizaina kompetences centrs eksperte Ilze Neimane un RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Inese Mārtiņsone. Raidījuma viešņas aicina mājās rūpīgi izvērtēt, vai ir nepieciešami smaržkociņi, gaisa atsvaidzinātājs un veļas mīkstinātājs, kurās ir dažādas smaržvielas, kas var izraisīt alerģiju. Var arī būt, piemēram, pulvera iepakojums, kam nav nekādu bīstamības piktogrammu, tad ir svarīgi lasīt etiķeti. Tur ir atšifrēts, ja ir līdzeklī izmantotas īpaši alerģiju veicinošās smaržvielas, kas, iespējams, var radīt alerģiju, bet nav tik lielā koncentrācijā, lai norādītu ar piktogrammu. Ja pēc veļas mazgāšanas cilvēkam parādās izsitumi, tas nozīmē, ka veļa nav pietiekami labi izskalota un veļas pulveris satur

Bez stresa un izdegšanas riska mazināšanas ir vēl virkne iemeslu, kāpēc cilvēkam nepieciešams vaļasprieks, jeb hobijs. Varbūt pat vairāki.  Kam noder vaļasprieki un kā tos izvēlēties? Raidījumā Kā labāk dzīvot par vaļasprieku lietderību stāsta ārsts-psihoterapeits, Latvijas Jūras akadēmijas pasniedzējs psiholoģijā, līderībā un komandas darbā Andris Jansons. Bet par saviem vaļaspriekiem stāsta floriste Aivita Muzikante, Anita Feldmane, kura auž, ada, dzied ansamblī, ceļo, ir arī biteniece un glezno akrila gleznas, un Marģers Majors, kurš mīl pazust kokos. Vaļasprieki cilvēkam ir vēlami un ieteicami, bet ir vairāki iemesli, kāpēc hobijs var kļūt bīstams:  reizēm aizrautība var kļūt par  apsēstību un tā nav laba lieta, jo cilvēks koncentrējas uz vienu un zaudē līdzsvaru starp dzīves jomām;  otrs - cilvēks izvēlas vaļasprieku, bet patiesībā viņš bēg no kaut kā, ko nav sevī atrisinājis; trešais - tu ļoti priecājies par vaļasprieku, kas pēkšņi pārvēršas par tavu pienākumu, tu visu laiku ar to nodarbojies un

Zirgi ir skaisti un gudri dzīvnieki, kuri, tāpat kā jebkura dzīva būtne, ir pelnījuši laipnu attieksmi, iejūtību un rūpes. Kāda ir situācija ar zirgu labturību šobrīd, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Bērziņa, Zirgu asistētas terapijas centra dibinātāja un biedrības "Zirga daba" dibinātāja Iveta Dzērve, veterinārārste, veterinārmedicīnas doktore Evija Liepiņa un fizioterapeite, sportiste un trenere Krista Ķūrēna. Zirgs ir atbildība un turēt zirgu nav lēti, atgādina raidījuma viešņas. Iveta Dzērve norāda, ka ir valstis, kur ir aizliegts turēt vienu zirgu, jo zirgam nepieciešams socializēties. Citu dzīvnieku klātbūtne nepalīdzēs, zirgam vajag zirgu, jo citādi viņš jūtas slikti. Zirgam vajag savējo kompāniju, bez kuras var justies arī nedrošs, jo zirgs ir bara dzīvnieks. Diemžēl arvien ir ikdiena, kad zirgu piesien vai viņam sapin kājās. Šobrīd Zemkopības ministrijā top noteikumi, kas šo aizliegs. Krista Ķūrē

Aptaukošanās pēdējos gados Latvijas populācijā pieaugusi par vienu procentpunktu gadā. Situācija vēl nav traģiska, bet par normālu to arī vairāk nenosauksi. Kas ir aptaukošanās - slimības vai izlaidība? Spriežam ar speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Kristīne Geldnere un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Liene Sondore. Sazināmies ar psihoterapeiti Ainu Poišu. Viņa skaidro, kas ir emocionālā ēšana. Savukārt Inese Mauriņa, biedrības "parsirdi.lv" vadītāja, ieraktā aicina rīt, 5. martā, piedalīties biedrības organizētajā pasākumā "Mans svars ir mana veselība". "Šo slimību izraisa dažādi faktori, tā ir multifaktoriāla. Protams, mums vairāk gribas domāt, ka tā ir iedzimtība, jo, ja ģimenē ir liekais svars vecākiem, šo tendenci varam pārmantot," par aptaukošanos skaidro Kristīne Geldnere. "Vēl ir virkne ģenētisku sindromu, kas saistās ar lieko svaru un aptaukošanos jau sākot no ļoti agrīna vecuma - jaundzimušā, bēr

Radio klausās arī vājdzirdīgi cilvēki, un tas nav jādara, uzgriežot radio uz "pilnu klapi". Pasaules dzirdes dienā runājam par iespējām uzlabot dzirdi, arī izmantojot mehāniskis līdzekļus. Plašāk stāsta Surdotehniskās palīdzības centra audioloģe Rita Legzdiņa un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas otolaringologs Arturs Barščevskis. Ko nozīmē būt cilvēkam ar vāju dzirdi? Ierakstā uzklausām Ineses Immures pieredzes stāstu. - 3. martā, Pasaules dzirdes dienā, Surdocentrs plāno izglītojošas aktivitātes, lai atbalstītu cilvēkus ar dzirdes traucējumiem un veicinātu sabiedrības izpratni par dzirdes veselību. Bet par bērnu dzirdes problēmām saruna raidījumā "Ģimenes studija".

"Laimīgai dzīvei vajag pavisam maz." Tā kādreiz esot teicis Marks Aurēlijs, jo laime ir cilvēkā pašā, viņa domāšanā. Varbūt beigt gausties un sākt dzīvot? Ar šādu uzsaukumu atzīmējam raidījuma Kā labāk dzīvot 20 gadu jubileju. Sarunājas Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš un zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Marija Ābeltiņa. Marika Rudzīte-Griķe ir uzņēmēja Līvānos. Viņas ģimene dzimtas īpašumā izveidojusi "Handmade Latgola" - vietu, kur var apskatīt un iegādāties Latgales mūsdienu amatniecības darbus, kur ir telpa pasākumiem un naktsmītne. Uzņēmēja vērtē, kKo katrs no mums pats var darīt, lai labi justos un dzīvotu labāk. Māris Kalniņš un viņa dēls Artis Talsu novada Vandzenē darbojas lauksaimnieku kooperatīvā, audzē kaņepes un no to sēklām spiež eļļu, un ražo citus produktus. Abi stāsta par to, cik svarīga viņiem ir apkārtējā vide un ģimene. -- 20 gadi - tas ir daudz vai maz? 20 gadu laikā cilvēks nu neko nesaprotoša kunkulīša kļūst par patstāvīgi domā

6. martā risināsies gadskārtējā Karjeras diena, kad studentiem un jauniešiem ir lieliska iespēja aprunāties par darba iespējām ar dažādu nozaru uzņēmumu pārstāvjiem. Vairāk par Karjeras dienas norisi raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) karjeras konsultante Santa Latkovska, RTU Karjeras dienas pārstāvis, Rīgas Biznesa skolas students Kārlis Sīmanis, lektore RTU Programmu grupas Bizness un ekonomika vadītāja Rīgas Stradiņa universitātē Sociālo zinātņu fakultātē, zinātņu doktore uzņēmējdarbības vadībā Anita Gaile. Par darbaspēka trūkumu, īpaši kvalificētu speciālistu nepietiekamību, daudzus gadus uztraucas darba devēji un īpaši aktuāls šis jautājums ir tieši reģionos. Uzklausām uzņēmuma "Latvijas maiznieks", "Augstsprieguma tīkls" pārstāves.

Retās neiromuskulārās slimības. Šādu slimību diagnoze pirmajā brīdī varētu šķist kā gala spriedums cilvēkam, bet tā nebūt nav. Par dzīvi ar retām slimībām un ārstēšanas iespējām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas neirologe, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centra ārste Marija Roddate, neiroloģe, Reto neiroloģisko slimību centra virsārste Viktorija Ķēniņa un cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāve Gunta Anča.

Pēc krietnā aukstuma, kas valdīja teju visu janvāri un februāri, ne viens vien sociālo mediju lietotājs apšaubīja siltumsūkņu tehnoloģiju lietderību mitekļa apsildīšanai. Tāpēc raidījumā turpināsim 21. janvāra sarunu par šo apkures sistēmu darbību. Vērtē SIA "Energotaupošas tehnoloģijas un sistēmas" valdes priekšsēdētājs Valdis Šakars, Latvijas Energoefektivitātes asociācijas valdes priekšsēdētājs Raimonds Ķeirāns un uzņēmuma "Termo"  pārstāvis Endijs Melecis.

Onomastika ir valodniecības nozare, kas pēta visu veidu īpašvārdus un to cilmi. Par onomastiku latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa.

Vitamīns A redzei un ādai, vitamīns B matiem, nagiem un nerviem, vitamīns C sirds un asinsvadu veselībai, bet vitamīns D imūnsistēmas uzlabošanai. Tas ir tikai neliels saraksts, kāpēc mums ir nepieciešami šie organiskie savienojumi. Bet, vai tos jālieto īpaši? Varbūt pietiek ar pilnvērtīgu uzturu? Uzklausām speciālistus raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē ortomolekulārās terapijas speciāliste Antra Briede, farmācijas zinātņu doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Farmakoloģijas un farmakoterapijas katedras docētāja Anna Gavrilova un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore, sertificēta farmaceite Zane Dzirkale. "Ja uzturs  ir sabalansēts, visiem nav nepieciešams lietot papildus vitamīnus," norāda Anna Gavrilova. "Ja skatāmies uz Latviju, ne vienu nepārsteigšu, ka mums ir ļoti izplatīts D vitamīna trūkums, to būtu jālieto." Antra Briede, atsaucoties uz apjomīgu pētījumu, norāda, ka teorētiski var ar uzturu uzņemt pietiekami daudz vitamīnu, prakse atšķiras. Pārsvarā ti

Dārzs tā vien sauc un aicina, kaut gan vēl pats guļ kupenās. Ko varam darīt pavisam agrā pavasarī un vai patiesi jau jāsāk rosīties? Raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska, stādu audzētavas "Baižas" saimniece Zane Zeltiņa un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Šobrīd ir laiks sakopt siltumnīcas un parūpēties par augļu kokiem. Kaļķot gan vajadzētu tad, kad temperatūra ir virs nulles. Maruta Kaminska iesaka, ja nav iespējas kaļķot, izmantot bambusa sētiņu, ko aplikt ap augļu kokiem, jo stirnas šogad ir ļoti čaklas. Tāpat vajadzētu piemīdīt sniegu, jo arī peles aktīvi dzīvo apakšā. Skujeņus vajadzētu miglot ar meža zvēru asins preperātu, lai pasargātu košumkrūmus. Zane Zeltiņa mudina veikt krājumu inventarizāciju, izveidot darbu plānu. Ar sēšanu un stādīšanu vēl nevajadzētu steigties, bet izbaudīt ziemu.

Demence ir problēma, kura sastopama arvien biežāk, un gan pašas diagnozes noteikšana, gan medicīniskā un sociālā atbalsta sniegšana ir izaicinošs uzdevums, tomēr jācenšas to risināt. Kā tieši to darīt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro neiroloģe Zane Anna Litauniece, Latvijas Alcheimera asociācija valdes priekšsēdētāja Zita Jēkabsone-Saulīte, pirmā multisensorā dienas centra cilvēkiem ar demenci “Sāras dārzs” projekta vadītāja Inese Motte un sociālā darbiniece un rehabilitētāja centrā “Sāras dārzs” Liene Lizdika. Zane Anna Litauniece skaidro, ka demence bieži sākas ļoti nemanāmi, piemēram, cilvēks sāk aizmirst ikdienišķas lietas - kā sauc kaimiņu vai kā pagatavot omleti. Attīstoties demencei, cilvēkam var mainīties arī raksturs - mierīgs cilvēks kļūst agresīvāks. Demence ir tad, kad cilvēks ne tik labi doma un nevar pilnvērtīgi veikt ikdienas lietas. Demence ir slimība ne normāla novecošanās pazīme. To ir laicīgi jādiagnosticē un jāsāk ārstēt. Tieši agrīna stadijā vislabāk var palīdzēt noturēt dzīve

Brīvprātīgā gada ienākumu deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā kā ierasts sāksies 1. martā. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, daļai iedzīvotāju šogad nodokļu pārmaksa var neveidoties vai būt mazāka nekā iepriekšējos gados. Kas mainījies, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Fizisko personu Deklarāciju Uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Jana Uzare. "Pagājušajā gadā tika atcelts diferencētais neapliekamais minimums un ieviests vienots fiksētais visiem iedzīvotājiem. Kas nozīmē, ka jau gada laikā, saņemot atlīdzību, tika piemēroti precīzāki nodokļi un tādējādi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pārmaksas var neveidoties," izmaiņas skaidro Dace Ķirse-Ķirša. Tāpat kā līdz šim iedzīvotāji var iesniegt nodokļu deklarāciju, lai saņemtu atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar veselības aprūpi, izglītību un arī iemaksām privātajos

Šobrīd ALTUM paspārnē esošajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā pieteikumu pieņemšana nenotiek, jo viss 170 miljonu eiro finansējums ir rezervēts. Tas gan nenozīmē, ka  tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas vēl tikai domā par mājas renovāciju, jāsēž rokas klēpī salikušiem. Kādus priekšdarbus var veikt arī bez apstiprināta ALTUM atbalsta, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.  Skaidro ekobūvnieks ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs, "HomeUp" valdes loceklis Gatis Roze, Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs. Eksperti iesaka, kamēr nav iespējas pieteikties finanšu atbalstam ēkas renovēšanai, ir īstais laiks dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu namā vienoties un pieņemt lēmumu, ka vispār grib veikt renovāciju un siltināšanas darbus, lai tad, kad būs pieejams finansējums, startētu un rīkotos. Tad domāt tikai par lēmuma pieņemšanu būs par vēlu. Daudzdzīvokļu namā Rīgā, Upes ielā 2a, ir 52 dzīvokļi. Pirms diviem gadiem ēka tika renovēta, un šis process ilga

Notāru diena šogad plānota 5. martā, bet jautājumus, kas saistīti ar zvērinātu notāru sniegtajiem pakalpojumiem, varēsiet uzdot pirmdien raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro un stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece Ilze Metuzāle.