Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Latviešiem Dienvidkorejā visvairāk pietrūkst rupjmaizes, biezpienmaizes un Latvijas dabas, bet vietējiem par savu dzimteni viņi stāsta ar komiksu un kormūzikas palīdzūbu. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna ar latviešiem Dienvidkorejā, atklājot nezināmo par tālo Āzijas valsti, kas slavena ar tehnoloģijām un skaistumkopšanu. Sarunājas Latvijas vēstnieks Dienvidkorejā Āris Vīgants, Latvijas Investūciju un attīstības aģentūras (LIAA) Valsts tēla nodaļas vadītāja Zane Biteniece, LIAA pārstāvniecības Dienvidkorejā vadītājs Mārtiņš Baumanis un Jānis Rozenfelds, kurš 10 gadus dzīvo Seulā, Dienvidkorejā, un darbojas dizaina jomā.    

Šīs reizes sarunai virsrakstu gribas likt - labais vairo labo. Bet viss sākās ar Vītolu fondu, kas kopš 2002. gada stipendiju veidā palīdz spējīgiem, centīgiem jauniešiem studēt Latvijas augstskolās. Fonds tā ir iespēja cilvēkiem un uzņēmumiem, kas tic Latvijas nākotnei un jauniešiem, atbalstīt un finansēt jaunus, neatlaidīgus un talantīgus studentus. Vītolu fonda labdarības kustība izskolojusi 5000 jauniešu. Par pieredzi un motivāciju, atbalstīt jauniešus, kuri vēlas skoloties, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Vita Diķe, Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja, Annija Bulle, Vītolu fonda sociālo mediju administratore, Mečislavs Maculēvičs, pirmais Vītolu fonda stipendiats, kurš turpina labdarības kustību – dibinājis savu Maculēviču ģimenes stipendiju, Krista Rudzēvica, veterinārārste uzņēmumā „IK Kristas Veterinārija”, kura saņēmusi Apsīšu stipendiju, un Arnis Apsītis, uzņēmējs, SIA „Apsīte” īpašnieks,  kurš kopā ar brāli izveidojis Apsīšu stipendiju 

Jau 42 gadus ģimenes no visas pasaules satiekas kopā, lai ik gadu svinētu kopīgās tradīcijas, dibinātu draudzības un piedzīvotu to, kā svešumā trūkst – saietu latviešu gaumē. Šoreiz aicinām ieklausīties sarunā par 3x3 ģimeņu nometnēm, kas kalpo kā tilts, lai satiktos paaudzes visur pasaulē, kur vien ir aktīvi latvieši. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ceļojam laikā un telpā, jo no Latvijas pārceļamies uz Melburnu Austrālijā un tad atkal atpakaļ uz Latviju, atgriezīsimies aizvadītājā vasarā, pārcelsimies uz nākamā gada janvāri. No Melburnas raidījumā piedalās Austrālijas latviešu ģimene - Anta Brahmane un Artūrs Landsbergs, studijā viesojas Jolanta un Ansis Bogustovi.

Valsts svētku nedēļā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunas par svētkiem un svinēšanu, jo esam atstājuši studijas telpas un devušies uz muzeju un pētniecības centru "Latvieši pasaulē", kur šobrīd aplūkojama izstāde "Skaistākais vārds. Ārzemju latviešu redzamās un neredzamās saites ar Latviju". Nāciena mērķis ir izpētīt un ar radio starpniecību nodot jums, klausītāji, tās liecības, kas stāsta par 18. novembra sarīkojumiem, kas visā plašajā pasaulē notiek jau vairāk nekā simts gadu. Kādas ir šīs redzamās un neredzamās saites, to palīdzēs atrisināt izstāde kuratore Marianna Auliciema, dzimusi Kanādā, šobrīd dzīvo Latvijā, Kanādā dzimusi un nu jau deviņus gadus Latvijā dzīvojošā Aija Abene un Vanda Dauksta, kura 2007. gadā salika savu iedzīvi koferos un pamāja ardievas Amerikai, kā arī muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē" skolotāja Danute Grīnfelde.

Eiropā paaugstina teroraktu draudu līmeni. Karš nu jau ne tikai Ukrainā, bet arī austrumos. Latvieši ir visur - kā diaspora šobrīd jūtas savās mītnes zemēs, kad pieaug viedokļu polarizācija un ielās sākušies nemieri? Kā vietējās valdības komunicē par drošības pasākumiem mītnes zemē un vai tautieši jūtas pasargāti? Kāda ir saziņa ar Latviju un kādu palīdzību var sniegt Latvijas puse, ja politisko krīžu dēļ apgrutināta ir latviešu ceļotāju vai diasporas dzīve mītnes zemē? Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutē Agnese Saliņa, Ārlietu ministrija Konsulārā departamenta direktore, Agnis Sauka no Latviešu biedrības Beļģijā, Toms Rātfelders, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un ASV Delavēras universitātes doktorants, Dana Celma, latviete, kas dzīvo 14 gadu dzīvo Izraēlā, viņa ir Latviešu biedrības vadītāja Izraēlā, un Justīne Krēsliņa, Eiropas Latviešu apvienības vadītāja no Zviedrijas.  

Šis rudens bijis varen ražīgs diasporas amatierteātriem - oktobra sākumā četras neaizmirstamas dienas aizvadītas Norvēģijā diasporas teātru saietā "Plats solis Bergenā", bet nule Sanfrancisko noslēdzies devītais diasporas amatierteātru festivāls "LAIPA 2023". Tādēļ šoreiz raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, kur slēpjas amatierteātru fenomens un kāda ir teātra loma diasporas ikdienā, zinot, ka amatierteātru kustība diasporā šobrīd vēl nebijusi spēcīga. Diskutē teātra kritiķe Edīte Tišheizere, kuras vadībā festivālā “Plats solis” darbojās ekspertu grupa, režisore Ilze Bloka, kuras izrāde “Vienas telpas esence – virtuve” Latvijas dāņu biedrības teātra "Pūpols" iestudējumā izspēlēja kopā ar visjaunākajiem aktieriem saņēma saieta "Plats solis" GRAND PRIX; Katrīna Tamisāre ir no Stokholmas, bet "Plats solis" saņēma balvu kā labākā aktrise Birmingemas Mazā teātra iestudējumā "Atklātā jūrā"; Sandris Rakauskis ir no Norvēģijas, Stavangeres teātra studijas, kas saņēma Zeltu par labāko iestudējumu "

Turbulentos laikos dzīvojam, kad pasaulē, tostarp arī rietumos atkal kļuvis nemierīgi. Tas arvien aktualizē jautājumu, kā varam sasniegt savus tautiešus ārpus Latvijas, lai viens par otru zinātu, kā klājas dzimtenē un kas svarīgs notiek mītnes zemēs.   Mediji un diaspora – tas ir šīs reizes raidījuma temats. Pēc nesen notikušās diskusijas “Pusmiljons latviešu visā pasaulē ir mūsu piektais novads!" radās jautājums, vai mēs patiešām esam viena nācija un dzīvojam kopīgā informatīvajā telpā? Ko lasa, klausās, skatās diaspora? Kas notiek ar diasporas mediju finansējumu? Vai tāds ir vajadzīgs, ja vairums tautiešu aktualitātes uzzina sociālajos medijos? Kā sasniegt neaktīvo auditoriju? Vai Latvijas medijus interesē diaspora un diasporu Latvijas mediji, diskutējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: portāla "Latviesi.com" valdes priekšsēdētājs Indulis Bērziņš, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra direktore Inta Mieriņa, mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes docētāj

Kā globālais latvietis sevi piesaka Eiropas kodolpētniecības organizācijā CERN? Ar kādiem  projektiem diasporas studenti ienāk Latvijā uz noteiktu laiku? Kur saredzam pievienoto vērtību mūsu zinātnes attīstībai, kas nepieciešams plašākai studentu piesaistei?  Par jauno zinātnieku mobilitāti diskutējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Aira Priedīte, Eiropas Latviešu apvienības biroja Latvijā pārstāve, kura arī rosinājusi šī raidījuma sarunas tematu, Kārlis Dreimanis, daļiņu fiziķis, Rīgas Tehniskās Universitātes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors un CERN Latvijas CMS zinātniskās grupas vadītājs, Gustavs Kehris, daļiņu fizikas doktorants Hārvardas Universitātē, darbojas CERN ATLAS eksperimentā, un Valdis Slokenbergs, studē daļiņu fiziku Džona Hopkina Universitatē 4.kursā, piedalās CERN Latvijas CMS zinātniskās grupas projektā.

Pagājis jau vairāk nekā pusotrs gads pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Pa šo laiku Latvijā ir ieradušies ne tikai ukraiņi, arī daļa tautiešu, kuri līdz šim dzīvojuši Krievijā, ir atgriezušies dzimtenē. Kāda ir dzīve tiem, kuri palikuši Krievijā? Latvieši Krievijā - sadzīve un sarežģījumi jau pusotru gadu ilgā kara Ukrainā laikā: vai un kāda ir saziņa ar tuviniekiem Latvijā, ar kādiem izaicinājumiem sastopas latviešu diasporas organizācijas Krievijā, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījumā sarunājas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, Latviešu valodas aģentūras pārstāve – metodiķe Aija Otomere un māksliniece Inese Manguse. Ierakstā uzklausām Laumu Vlasovu. Krievijas latviešu kongresa priekšsēde dalās savās pārdomās par saziņu ar tautiešiem Krievijā un sadzīvisko ikdienu, ko piedzīvo aktīvās biedrības aiz robežas.

Ģimenēm, kas atgriežas Latvijā, jārēķinās, ka būs sarežģīti bērniem iekļauties izglītības sistēmā. Kāda ir ģimeņu pieredze un ar kādu atbalstu tās var rēķinaties, skaidrosim sarunā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.  Studijā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Gross, kura dalās ar savām atziņām, jo nesen par šo tēmu aizstāvējusi doktora disertāciju "Par reemigrējušo bērnu iekļaušanu skolās un psihosomatiskajiem traucējumiem" Braitonas Universitātē. Sarunā piedalās arī Agnese Berģe, reemigrācijas koordinatore  Kurzemes plānošanas regionā, Ērika Pičukāne, Latviešu valodas aģentūras izglītības daļas metodiķe, cilvēks, kuras vadībā izstrādāts arī ceļvedis vecākiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, Eva Behmane, kura pirms astoņiem gadiem atgriezās kopā ar vīru un meitiņu, kura tagad jau ir pusaudze. Šobrīd ģimenē aug trīs bērni.

Vasara un rudens sākums ir laiks, kad Latvijā atgriežas tās ģimenes, kurās aug bērnudārznieki un skolēni. Kā praktiski norit reemigrācija: cik viegli vai sarežģīti ir iekārtoties skolās, "dārziņos" un jaunās darbavietās; kā sokas ar uzņēmējdarbības uzsākšanu, dzīvesvietas iekārtošanu - kādi aspekti ir aktuāli, cilvēkiem, kas atgriežas Latvijā? Vai esošā ekonomiskā situācija atkal neveicinās kustību pretējā virzienā, analizējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Edīte, Lizete un Rūdolfs Ligeri, kuri šovasar atgriezušies Latvijā pēc deviņiem Vācijā pavadītiem gadiem, Daina Šulca, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, un Andris Segliņš, Eiropas nodarbinātības dienestu sadarbības tīkla (EURES) projekta vadītājs.

Kā pēdējos gados mainījusies diasporas biedrorganizāciju darbība? Ar kādiem projektiem Eiropas latviešu apvienība (ELA) mēģina aktivizēt diasporu un cik motivēti ir aizbraukušie iesaistīties latviešu kopienu darbībā? Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts pārdomas pēc tikko aizvadītās ELA biedru kopsapulces.   Sarunājas Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa, ELA prezidija locekle no Latviešu centra Minsterē; biedrzine, tiesu tulce, Vācijas latviešu amatierteātra studijas „Ezīši” režisore Laura Ritenberga-Kindere, Latvijas kopības Vācijā priekšsēdis Arnis Drille un tulks Dainis Leinerts, kurš dzīvo latviskā vidē, bet nepiedalās nevienā no latviešu organizācijām. Ierakstā uzklausām Baibu Belu, socioloģijas zinātņu doktori Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesori. Viņa iepazīstina ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra veikto pētījumu par diasporas organizācijām, kurš noslēgsies novembra vidū.

Ik pa laikam interneta vietnēs vai sociālajos tīklos lasām piederīgo izmisīgus lūgumus palīdzēt atrast kādu ārzemēs pazudušu tuvinieku. Kā rīkoties situācijā, ja līdzcilvēks ir pazudis “līdz ar galiem”? Kā notiek ārzemēs pazudušo tautiešu meklēšana? Kāda ir Latvijas un citu valstu policiju sadarbība? Kādu informāciju par pazudušo līdzcilvēku ir tiesīga sniegt Latvija?  Kā rīkoties un kur meklēt palīdzību, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidro Pāvels Veršanskis, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieka vietnieks, un Sandra Salmiņa-Šuke, Ārlietu ministrijas Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja. Pieredzē dalās Ēriks, kuram pirms deviņiem gadiem septembrī Kanādā pazuda tētis.        

Latviešu skolu pieredze Dānijā un Itālijā, iesaistot ģimenes sporta aktivitātēs un meklējot jaunus veidus zināšanu apguvē. Diasporas skolu iespējas iesaistīties Rīgas Tehniskās universitātes Bērnu un jauniešu universitātē, apgūstot dabaszinātnes. Raidījumā sarunājamies ar Eiropas Latviešu apvienības pārstāvi Latvijā un izglītības eksperti Airu Priedīti, Eiropas Latviešu apvienības izglītības referenti, Milānas un Boloņas latviešu skolas skolotāju Ilzi Atardo, Eiropas Latviešu apvienības sporta referentu, latviešu - dāņu biedrības vadītāju Raivi Orbu, Jitlandes latviešu nedēļas nogales skolas “Mazputniņš” vadītāju un sporta festivāla “Olimpiskais Lāčplēsis” koordinatori Dānijā Sandru Kaktiņu un latviešu kultūras skolas "Bergausis" vadītāju Bergenā (Norvēģija) Antru Sundi. 

Raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts paceļosim laikā pirms un pēc Jāņiem, sarunājoties par latvietības saglabāšanu un uzturēšanu ar diasporas jauniešiem. Vispirms tiekamies ar pusaudžiem, kas atbraukuši no Amerikas, kas ir soļa attālumā, lai sevi sauktu par jauniešiem, bet raidījuma otrajā daļā saruna ar Pirmā pasaules latviešu jauniešu foruma jeb PaLaJaFo rīkotājiem, lai uzzinātu, kā divas dienas vasaras pilnbriedā aktīvie diasporas jaunieši satikās, sadraudzējās un diskutēja par to, kā sadarboties diasporas latviešu jauniešu organizācijām. Sveika, Latvija! Pirmo reizi savām acīm ieraudzīt to, par ko stāstījuši vecāki vai vecvecāki, vai lasīts grāmatās, un visu laiku runāt latviski, tā īsumā var raksturot programmu „Sveika, Latvija!”, ko jau kopš 1997. gada ik vasaru rīko  Amerikas Latviešu apvienība. „Sveika, Latvija!” ir izglītojošs ceļojums latviešu izcelsmes jauniešiem uz Latviju, ar mērķi izbaudīt piedzīvojumu, kas dos vēlēšanos uzturēt un tālāk veidot savu latvisko identitāti, lietot un uzlabo

Jau deviņus gadus Cēsīs darbojas Pasaules latviešu mākslas centrs, kur šobrīd aplūkojama izstāde "Aiz horizonta. ALMA biedri Cēsīs". Izstādes atklāšanā tikāmies Amerikas latviešu māksliniekiem, kuri dalās pārdomās par centra nozīmi Latvijas kultūrtelpā un diasporas mākslinieku sajūtām, radot atstatumā no Latvijas. Divas izstāžu zāles bijušās Cēsu arodskolas telpās, teju 2000 mākslas darbu, kurus radījuši trimdas mākslinieki un arī ārzemēs dzīvojošā jaunā mākslinieku paaudze. Tas ir Pasaules latviešu mākslas centrs Cēsīs, un tieši te vasaras vidū nokļuvis raidījums Globālais latvietis 21. gadsimts. Tā ir vieta, kur var skatīt, pētīt un izjust latviešu mākslu, kas tapusi un top ārpus Latvijas. Par mākslas centru, tā tapšanu un nepieciešamību pēc vietas, kas sniedz padziļinātu un visaptverošu ieskatu latviešu trimdas mākslas attīstībā stāsta no Amerikas uz Latviju pārcēlušies – centra vadītājs Kārlis Kanderovskis un viņa mammam – māksliniece un izstāžu kuratore Lelde Kalmīte. Pasaules latviešu mākslas centrs,

Jau desmit gadu norit Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, ko saīsināti sauc PLEIF, - un tas pulcē diasporas latviešu uzņēmējus no visas pasaules ar mērķi dibināt un attīstīt biznesa kontaktus ar Latvijas uzņēmējiem. Kā arī veicināt inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai un stiprināt ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu piederību Latvijai. Šī gada foruma dalībnieki diskusiju formātā pievērsās Latvijas ekonomikas attīstībai svarīgām nozarēm – biomedicīnai, medicīnas tehnoloģijām, farmācijai, zaļajām tehnoloģijām, viedajai enerģētikai, transportam un mobilitātei. Raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts studijā esam aicinājuši ekspertus, kuri varētu ieskicēt, kādas ir Latvijas iespējas šajās jomās. Diskutē Pauls Miklaševičs, "BluOr" bankas investīciju direktors un Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā viceprezidents, Kristaps Zariņš, Stenfordas universitātes emeritētais ķirurģijas profesors un kardiodiagnostikas uzņēmuma „Heart Flow” dibinātājs, Mārtiņš Andersons, Amerikas Lat

Vairāk nekā 2600 dalībnieku jeb 87 kolektīvi no 22 pasaules valstīm un četriem kontinentiem - tāda ir diasporas dalība XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos, kas šoreiz notiek tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunājamies ar dejotājiem, dziedātājiem un muzicētājiem, lai sajustu noskaņojumu, kas valda diasporas dalībnieku sirdīs un domās, uzsākot svētku nedēļu. Raidījuma sākumā muzicē pārstāvji no Eslingenas orķestra - no Vācijas atbraukusī Liene Barons un Korado Českons (Corrado Cescon) no Šveices. Itālijas latviešu kori raidījumā pārstāv diriģente Ilze Atardo un dziedātāja Herta Šmite, Ziemeļameriku pārstāv Selga Apse, horeogrāfe, deju kopas “Daugaviņa” vadītāja un lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs virsvadītāja, un dejotājs Edgars Apse, no Lielbritānijas ir ieradušies Bredfordas deju kopas “Kamoliņš” pārstāvji Māris Pūlis un Vineta Zālīte, Melburnas (Austrālija) latviešu jaukto kori "Daina" pārstāv Linda Graudiņa, Melburnas vīru kori "Veseris" pā

Es vēlos paturēt valodu, nodot tālāk saviem bērniem latvisko mantojumu, to, kas man ir svarīgs un kas tieši saistīts ar Latviju - mākslu, mūziku, kultūru. Tas ir saskaņā ar manu sirdsapziņu. Tā saka Agnese Blaubārde, viena no raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts dalībniecēm. Viņu kopā ar aktīvu un aizrautīgu Zviedrijas latvieti Signi Rirdanci satikām Stokholmas latviešu skolā. "Jo ilgāk es esmu projām, jo ciešāka saite. Atceros to sajūtu, atgriežoties Latvijā pēc vairākiem Francijā pavadītiem gadiem, kur nebiju runājusi latviski. Tā bija vienreizēja sajūta runāt atkal latviešu valodā - es dzirdēju sevi! Es vēlos paturēt valodu, nodot tālāk saviem bērniem latvisko mantojumu, to, kas man ir svarīgs un kas tieši saistīts ar Latviju - mākslu, mūziku, kultūru. Tas ir saskaņā ar manu sirdsapziņu. Man ir cieša saite ar Latviju, jo man ir svarīga mana dzimta, savu ģimenes koku esmu izpētījusi septiņās paaudzēs."  Tā par sevi savulaik sacījusi Agnese Blaubārde. Viņa šobrīd vada Stokholmas latviešu skolu un ti

Aiz katra no 40 tautastērpiem slēpjas dzīva vēstures liecība, stāsts par tautastērpu kā spilgtu latviskās piederības zīmi, kurā emocionālais un sociālais aspekts stāv pāri etnogrāfiskajam. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts dodamies uz izstādi "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē", lai pavērtu plašāku skatu uz tautastērpa darināšanas iespējām, veidiem un izdomu. Gandrīz katrā latvieša mājā ārpus Latvijas bija un joprojām ir vismaz viens tautastērps, kas cienīts un augstā godā celts, jo, vai nu paņemts līdzi kā dzimtas relikvija savulaik dodoties prom no Latvijas, mantots no paaudzes paaudzē, bet tiklab tautastērps var būt pašu gatavots, austs un šūdināts, lai uzturētu saikni ar Latviju. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šobrīd skatāma izstāde "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē". Iepazīt ekspozīciju devāmies vēl pirms tās atklāšanas, kad muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē”, ko saīsinājumā mēdz saukt LAPA, galvenā kuratore Marianna Auliciema un viņas palīgi līdz kaulam